Cilvēki ir mana lielā mīlestība, bet atsevišķi eksemplāri mēdz būt grūti paciešami. Dārgais cilvēk, kāpēc mani jākopē? Labi, man neizsakāms prieks, ka tā vairs nav "vārds vārdā" katra izteiciena un darbības pārzīmēšana, bet.. nu, nafig kādam būtu jānesas pa dzīvi, kožot pa gabaliņam manējās un tad nedaudz apgremotu atrijot sev? Atvainojos, bet tas rada dusmas. Vēl jo vairāk, zinot, cik ļoti šis cilvēks sevi gremdē, akli skrienot uz visām pusēm. Tādas šī vakara pārdomas.
Rīt uz mājām. Ne tur, kur ēka, bet tur, kur mājas. Vismaz nedaudz ilgāk.

Kā tauriņi sitoties rūtīs
Tā viņi mūžīgi rotē,
Pazīst vien to, kas dun krūtīs.
Stipri. Kreisajā pusē.