Sajūta "ka tik iekšas tūlīt neatrodas uz grīdas" var būt mazliet nepatīkama. Tik daudz riebīguma, melnuma, preteklības un pelēkuma iekšā, aiz ādas, ausīs, matos, galvā... Pē.

Kur lai ņem spēku, kad visas iekšējās rezerves izsmeltas un visi iespējamie resursu aizdevumi iztērēti?