Kad neesi ilgu laiku tā kārtīgi izgulējies, ir sajūta, ka viss nav īsti reāls un nenotiek ar tevi, tikai iet uz priekšu automātiski. Nakts kārtīga miega un gulēšanas līdz pusdienlaikam- un atkal dzīve paliek mazliet īstāka un saprotamāka, cik nu tā tāda var būt. Tomēr man arī tagad, pēc izgulēšanās, ir tā jocīgā nerealitātes sajūta, ka viss iet garām. Pagaidām, būs labi.
Atguvu skype, kas manas prombūtnes laikā neizskaidrojamā veidā bija pazudis no datora, jo neviens taču neko nav darījis. Pamazām pazūd sāpošās rokas sajūta pēc veiksmīgās teātrošanās, un nu man ir dzelžaina apņēmība tikt uz savu pilsētu.
Kaut kāds tukšums. Es tikšu, viss.