Iestājies tāds kā radošais "pagrimums", ilgi nav nekas ne uzveidots, ne uzbakstīts, ne kādā citā veidā tapis. Vajadzētu saēsties idejas. Iespējams, arī nāktu par labu mest pie malas visus esnevarumannavlaikaesjaunemaznemākuuntūlītatradīšuvēlkāduattaisnojumu. Nu, aptuveni.

"It's not me, it's you"

So here we go again
The same fight we’re always in
I don’t care so why pretend
Wake me when your lecture ends

You tried to make me small
Make me fall and it’s all your fault
With the pain you put me through
And now I know that it’s not me it’s you

Skan, skan, skan. Par krišanu, traki labi. Es turos, es eju kā tanks. :)
Nav man tādas Ziemīšu sajūtas, vairs jau nezinu, kādai tai īsti būtu jābūt. "I don’t care so why pretend." Ir viegli neņemt pierē visu. Savu dzimšanas dienu var nesvinēt, bet tomēr ir kāda svarīgāka. Ejam piparkūkoties!