Parasti manas apņemšanās neiekrist un nesacerēties uz kaut ko ar skaļu blīkšķi izgāžas drīz vien pēc nolemšanas. Bet es negribu, jo neticu. Manas dienas tagad aizpildīs kas cits, daudz kā cita.
Es īsti nezinu, ko gribu un to atzīstu.
Bet sīkumos- gribu aizbraukt kaut kur. Pie cilvēkiem, kas ilgi nav satikti, bet pavisam noteikti ir pelnījuši, lai pie viņiem aizbrauc. Tukums iesākumā. Ventspils? Arī, un vēl kaudze citu, ja mēģinam iespiesties Lv robežās.

Varbūt tiešām vieglāk būs no visa norobežoties, vismaz pagaidām. Citādi būs pārāk grūti, visas emocijas un visu, visu, visu izdzīvot tik spilgti.