Nu nevar šitāds cilvēks kā es tādas grāmatas lasīt. Gluži kā mūzika- daudz man pa emocijām. Un... Nu jā.

Es jūtos kā kaut kas, kas atrodas ne tur, kur vajag. Sakarīgi, patiešām. Mani kaitina tā pa īstam nebūt un nepiederēt NEKUR un tad maisīties apkārt. Es gribu atrast vietu, kura ir mana, no kuras nav jābēg prom, jā, un tad maisīties pa pasauli. Tad būs labi, jo varēšu ne tikai aizbraukt, bet arī atgriezties.
Mani kaitina robežas, kaitina uzmācīgā signalizācija šodien, vienaldzība, tukšums, kaitina visi tie nospiedošie ziepju burbuļi, kuri tik viegli karājas gaisā.. bet neplīst. Turklāt es to nekādi nevaru ietekmēt. Bezdarbība un neziņa, ak, kur jūs tādas rodaties? (Protams, vēl viena svarīgā lieta netiks pieminēta. )
Pazīstama sajūta?