Es varu aizsniegt debesis, es varu saķert savu sauli, jo esmu uzrāpusies par augstu. Esmu uz zemes, bet mākoņi tur mani aiz rokas.
Nav pati pilnība, bet siltāk gan. Man ir pie kā pieturēties.

"Kamēr tu šo spēli spēlē
Kamēr tu šo dzīvi spēlē viens
Tava kailā dvēselīte
Dvēselīte purvus brien"
Sīpoli- Dvēselīte

Varbūt arī, es tagad brienu tos purvus, pavisam nenogrimstot, bet pavisam ārā arī netiekot. Taču es to nejūtu, es gribu izbaudīt šodienu, jo par rītdienu nevaru būt droša.
Un- es šodien jūku prātā. Man par to prieks.