Ehh, paņēma, bet nācās atteikt. Izrādās, ka vēl studiju ietvaros ieplānota daudz smagāka vergošana, nekā šķita.

Domāju - izmantošu iespēju un aiziešu Rīgā pie friziera, meitenei prakses beigas, par 1,50 griež, bet man no parastajām cenām Rīgā krampji metas. "Apgriezt galus" rezultējās kaut kādā galu paskrubināšanā, kā rezultātā nekas īsāks nav palicis un, ja gribu aplūzušos dabūt nost, būs vien jābrauc uz laukiem. kad nu tādu mistisku laiku atradīšu. Es vairs nezinu, vai es tai vietai piederu. Es neka nekur nepiederu, vienmēr esmu skraidījusi starp vairākām. Mājas-skola. Tagad, Rīgā dzīvojot, laikam māju sajūta un ilgošanās pēc zaļās pilsētas kaut kā notrulinājusies. Gribas, bet kur es tur likšos? Abiem vecāki dzīvo nost no pilsētiņas, tāpat sanāk sēdēt uz vietas. Bet Rīgā - kustība, dzīve, iespējas...
Es kaut kā neprotu derēt.