Laikam jau ir tā, kā saka viens mūsu pasniedzējs - varat neierasties tad, ja jums ir mēris vai lepra. Visu laiku esmu pārgurusi, lai arī cik gulētu, tagad vēl ir arī temperatūra. Vitamīni, šķiet, niecīgi kavē pilnīgu atslēgšanos. Bet plānā intervijas un to šifrēšana, prezentācijas, referāti un vēl un vēl... Zinu, ka nākšu, kaut vai klūpot un krītot. Man patīk mācīties, bet laikam ir pienācis brīdis, kad augstskolas videi gribas teikt- pietiek! Gribas darīt īstās lietas, fonā neklabinot vienu, otru, trešo darbu... Un arī nedaudz ievilkt elpu gribas.
Gribu uz laukiem. Uz mazpilsētu. Un pavisam laukiem. Gulēt pļavā, ēst zemenes un būt pilnīgā mierā. Lai cik es būtu iemīļojusi Rīgu, no tās tomēr laiku pa laikam vajag atpūtu.
Take me back to heaven - Post a comment
Pirmie čiepstieni