| Wednesday, November 20th, 2013 |
| 9:48 pm |
tāpēc jau tu izmanto. Tu zini es vienmēr Tedvi svākšu, samīļošu un nākošajā dienā vairs nespēšu pateikt neviena nejauka vārda. BET VISS NĀK ATPAKAĻ. nĀKS ARĪ tava izmantošana. tad cietīši Tu. Un varbū ta būs tā diena, kad man būs vienalga |
| 9:36 pm |
You got a fast car
I want a ticket to anywhere
Maybe we make a deal
Maybe together we can get somewhere
Anyplace is better
Starting from zero got nothing to lose
Maybe we'll make something
Me, myself I got nothing to prove |
| 9:18 pm |
Alkohols mazās devās = neliels atslābuma un laimes stāvoklis |
| 8:54 pm |
Tagad es saprotu kāpec man ir daudz kaķu. Vnk es zinu, ka viņi vienmēr būs ar mani. Cilvēks nekad nevar būt tik uzticīgs |
| 7:40 pm |
Lasu par laimes terapiju. Varētu mēģināt uzsākt, bet ir tik ļoti grūti, kad sirds sāp :( |
| 6:41 pm |
sāku nomierināties. Vai arī vienkārši pamazām iestājas vienaldzība. gaidu, kad beigs rūkt veļasmašīna un tad mēģināšu gulēt. Līdz rītam. un viena. Ir beidzot jāsāk dzīvot sava dzīve. Vēl jau kaut kur iekšā mitinās cerība, ka viss reiz mainīsies un būs ok, bet veselais saprāts tomēr atgādina visas tās reizes, kad tas notika atkala un atkal. Mūžīga vilšanās. |
| 5:58 pm |
tikko nobimbājos par visu to, kas notiek ar mani. varbūt vēl būš asaras. Tas atvieglo.
kad viņš dzer viņš pārvēršas riebīgā egoistā un melī.un tad es viņu pamazām zaudēju. ja viņš nesastrādās muļķības, atd būš ok. bet viss var gadīties. ja, es zinu, ka priekš manis labāk būrttu viņu pamest, bet mans pašreizējais dvēseles stāvoklis neizturētu sāpes. Jo es viņu mīlu. |
| 3:54 pm |
Kad biju maza man bija ārkārtīgas bailes nomirt. Reizēm pat baidījos aizmigt, jo domāju, ka varu nomirt sapnī.
Tagad reizēm nāve šķiet kā atvieglojums. Esmu nereāli nogurusi no dzīves. Nē, pašnavību jau es noteikti neiztaisīšu, bet dzīves smagums mazina bailes no nāves. |
| 3:33 pm |
es vnk nerunāšu ar Viņu kādu laiku |
| 3:32 pm |
un viss kļūst melnāk un melnāk... |
| 2:11 pm |
Un tā viņš tur staigā ar savu ķerru(izskatās, ka sameistarota no bērnu ratiņiem) katru dienu gar manu logu uz miskastēm un pēc tam atpakaļ. Vāc pudeles un saplīsušus lietussargus, kā arī citus krāmus. Ja gados viena pati viņam ceļā, tad viņs vienmēr murmina man pakaļ"ocen krasivaja devuska". Bet vienmēr izskatās apmierināts. Reiz, kad iznesu miskastes, viņs teica, ka krāj naudu kādai tur operācijai. Maz gan ticams.
izskatās, ka Mī šodien nolēmis iedzert. ieskrēja uz īšu brīdi, pat īsti man acīs nerādījās un prom bija. Bet es pēc balss varu noteikt. |
| 1:35 pm |
pilonīgi kaut kas traks. Ka lai pārtrauc to besi?māja jākārto, ēst jātaisa, bet nevaru piecelties no krēsla. pāršķirstīju darba piedāvajumus - neka jauna. Vismaz tas, kas man derētu. Un kaut kur dziļi manī kaut kas grauž un grauž. Un gribas raudāt. atkal...
depresija, vientulība un smags nogurums no neka. |
| 12:27 pm |
Pārāk pelēks aiz loga...
Laikam šodien būs jāsāk turpināt rakstīt iesāktā grāmata. Sižets visai interesants - redzēju sapnī. Varbūt ka izdodas ģūt kādu slavu?!. |
| 12:20 pm |
Un atkal pirmā diena. Ne, beidzot ir jāsāk kaut kas darīt. Sāku izjust tās šausmas, ko izjūt ilgstošie bezdarbnieki, kad sāk beigties nauda. |
| Thursday, November 14th, 2013 |
| 6:44 pm |
pagājušo nakti sāka sāpēt neesošais zobs - tas, kuru izrāva, sāpeja ta, ka devu iekšā trieciendevu zāļu. pamodos un atkal sāpēja. izrādās, iekšā palikušas šķembas un tagad lien ārā. izvilku. tagad ir ok.
atkal skatos(precīzāk klausos) The Secret... |
| 6:28 pm |
Es gribu ar melnu zīmuli izkrāsot acis un melnas lūpas krāsot
Notetovēt kājas, rokas un krūtis ar krāsainiem tetovējumiem
Pieaudzēt melnus matus līdz dibenam
auskarus ausīs - jo vairāk, jo labāk
un pīrsingus lūpā un uzacī
uzvilkt saplēstas tīkliņzeķubikses un korseti
melnus šortus,kas pēc izmēra līdzīgi apakšbiksēm
paņemt viskiju un iet, sēdēt uz betona bluķiem, dzert un raudāt... |
| 6:14 pm |
reizēm es jūtos kā nekas uz šīs pasaules. ne tajā laikā un ne tajā vietā. nekādi nevaru saņemties domāt pozitīvi, vienmēr izsprūk kaut kas negatīvs, ko pēc tam nožēloju un kas aizskar citus. gribu riktīgi izraudāties... es gribu, lai viss ir ok, bet izskatās, ka viss pamazām atkal iet uz di**u. Tikko ka esmu apārstējusi savas nieres man sākas kaut kāds mistisks vīruss ar kuru mokos jau ceturto dienu. It ka pēc visa šodien jau vajadzēja būt labāk, bet atkal temperatūra ir pacēlusies un klepus pastiprinās. nav spēka. Un smadzenes vispār nestrādā. Darbu vēl joprojām neesmu dabūjusi. Tuvojas Z-svētki, bet nav ne jausmas par ko pirkšu dāvanas. Nav ne jausmas pat par ko ēdīšu.
Un ar viņu man reizē ir tik grūti. Viņam ar mani arī. Bet es negribu, lai mūšu savienība izjūk. Man tik ļoti žēl, ka emocijas laižu pirmās pār lūpām pirms padomāju loģiski un tad runāju. Es tā negribēju.
Es jūtos tik sasodīti viena. Viņš jau šovakar atnāks, bet nekas vairs nebūs tā. MAN TIK ĻOTI ŽĒL! |
| Sunday, November 3rd, 2013 |
| 5:01 pm |
Nevar saprast vai šoreiz strādā mana intuīcija, vai vnk uzpūsta fantāzija |
| Friday, November 1st, 2013 |
| 10:26 pm |
Es nevaru ciest šādas situācijas. nafig jāklusē? neviena pieskāriena man. "man jāpadomā" mistiskā atbilde uz jebkuru jautājumu |
| 10:17 pm |
Beigu sākums? |