Kājstarpe Klab

Friends' Entries

You are viewing the most recent 25 entries.

18th December 2014

dienasgramata @ 2:36am: DELFI. Policija informē, ka ap plkst.17 Rīgas ielā, veikalā "Maxima", kāds stipri iereibis 1977.gadā dzimis vīrietis nozaga 0,43 eiro vērtus gaļas salātus ar šķiņķi. Vīrieša izelpā konstatēts rekordliels promiļu skaits – 5,24.
anonymous @ 12:35am: Šur tur jau bijām manījuši un dzirdējuši neizpratnes pilnas vai nemierīgas atsauksmes par Instrumentu koncertiem Domā - nu, tur gaismas bijušas ne tādas, dziesmu vispār arī nav bijis, redzēt neko nevarēts, un tāpēc publika kāliem vien pametusi dievnama telpas.
Tā kā pirms tam jau biju itin čakli saklausījies jauno disku, prātoju, ka gan jau pie vainas varētu būt sagaidītā nesakritība ar izdzirdēto, jo, kā jau šur un tur norādīts, jaunajā CD ir pat pagrūti nošķirt atsevišķas "dziesmas" - ar to saprotot puslīdz noteikta garuma skaņdarbus ar mūziku, vārdiem, atsevišķu instrumentu solopartijām un visu citu, kas nu pienākas.
Jau pēc pirmās noklausīšanās reizes, nospriedu, ka šis, iespējams, ir vistrāpīgākais man zināmais skaņu celiņš depresīvajam latvietim ziemā (šos trīs vārdus var sakārtot arī citā secībā), un nozīmīgākais tur nav melodija vai teksts, bet skaņa. Skaņa, kas brīžiem ir tāda, it kā tu būtu iebāzis galvu izjauktās klavierēs, bet brīžiem - it ka atmiņām par pirmoreiz pusaudža gados dzirdēto Dark Side of The Moon pāri klātos viss cits, ko kaut kur gadījies dzirdēt vai just.
Esam jau žēlojušies, ka pēdējā laikā dažādi priekšnesumi uz skatuves nav īsti likušies nonākam līdz pilnībai - sākot ar pašsacerētām operām un beidzot ar izrādēm teātros.
Instrumentu koncertiņš (nebija nemaz garš) gandrīz zudušo ticību formas, satura un prasmju pilnībai atjaunoja.

P.S. Kas tur vainas bija gaismām - arī nevarēja saprast.
P.P.S. Vienīgi aizrunāties Šipsim tajās pāris reizēs nevajadzēja. Vienubrīd jau aizklīda pie Dieviņa, un gandrīz nepabeidza teikumu.
antons_v @ 12:31am: 20 gadi lopā...
Reklāmas izstrādājums restorāna izstrādājumam - kad saturs beidzot iemanto formu:

/īpaši iejūsmo pamatteksta fonta krāsa un izmērs/

Maķīts

Video labāk neskatīties - līmenis kā skolas disenē.

17th December 2014

martcore @ 10:34pm: turpinot par el-izklaidi sims 3
ko neizdarīja mūmija, to izdarīja meteorīts
mans varonis strādāja dārzā, kad pēkšņi debesis satumsa, viņš paskatījās ar pavērtu muti uz augšu, un tur jau tas bija - 500 tonnas smags akmens bluķis no kosmosa iesita dārzniekam pa galvu
lielākie pārdzīvojumi, protams, par diviem ekskluzīviem pomelo kokiem un vienu nupat saremontēto siltumnīcu
palika trīs raudoši bērni un smaidoša māte (tā pati, no ēģiptes)
kleopatra secinājumus izdarīja ātri: viņa pārāk nebēdājās, bet pārdeva meteorītu par astoņām štukām dolāru un sēru štrausa vietā iegādājās pontiac solstice, ar kuru var kļova nēsāties pa rajonu
nu un, otrkārt, tagad dārzu var apvienot ar ģimenes kapiem, jādomā, labāka fertilizācija un tā

vienatnē audzināt trīs sīkos šmurguļus ir samērā nereāli, taču ja pieņem darbā beibīsiteri un staigā viņam pakaļ ar pātadziņu rokās, var sasniegt ievērojamus rezultātus - tiesa, vienu no puikām mēs nedatrenējām, ne viņš uz podiņa māk, ne laboratorijā strādāt, tāpēc aizsūtījām armijas karjerā, lai rok betonu no žoga līdz tankam
palika tikai jautājums par siltumnīcu, starp citu siltumnīcas man izskatās šādi
(tas nav optimālais variants, bet man pojebeņ)



kā, lūdzu? jā, es audzēju siltumnīcās kokus. ābeles n šit. izrādījās, ka ziemā viņas nedod augļus, ir koki, kas vispār kalst, nācās kaut ko domāt.
siltumnīcas spēlē nav paredzētas, tas ir pilnīgs diy - tiek taisītas no verdanas logiem un, atvainojos, debesskrāpju dekorācijām. lai kautko iestādītu, vispirms jāizņem ārā sienas fragments, pēc tam jāieliek atpakaļ, tiesa, autosprinkleri ziemā var nestrādāt, bet tas ir pārciešams
traka, traka, traka ir šī pasaule
virginia_rabbit @ 9:30pm: uz priecīgas nots par to, ka tagad esmu franču valodas pratēja, aizgāju uz tulku furšetu Alberta Boršeta mājā. man jau bija nojausma, ka ielūgums uz pasākumu manā pastkastē ir iekritis kļūdas pēc, jo noteikti esmu kāda adrešu bāzē pie tulkiem, bet tik un tā aizgāju paskatīties. tie bija kabīņu tulki, šķita saguruši un sausām mutēm, bet kopumā dzīvespriecīgi un interesanti cilvēki. viens pie eglītes nospēlēja uz saksofona "eglīte smaržo", bet, manuprāt, viņš elpu vilka kā priekš gara teikuma, un brižiem tā mazliet izsīka. toties, kas par artikulāciju un kas par tempu, kad viņi runā. kabīņu tulku furšeta kņada ir labākā kņada ever. tā ir polifoniska, un katrs no viņiem ir sadzirdams.
virginia_rabbit @ 5:10pm: Ingmāriņ, vakariņās būs Steak Extra Blonde Aquitaine

ingmars @ 10:39am: er
Esi Svece!

16th December 2014

virginia_rabbit @ 10:13pm: nopirku bērnam haribo lācīšus - halal. kad Ingmārs vakarā atnāca no darba, es braucu uz darbu pastrādāt.
pzrk @ 9:00pm: smejies ar zvaigzni
[info]dienasgramata vēl nav paspējis, padalīšos viņa vietā ar burvīgu ziņu:

DELFI. Internetā izsmej Kaimiņa mežonīgo rēcienu.
artis @ 5:24pm: http://wipkip.nikhef.nl/events/
ingmars @ 3:13pm: kraisis, eh?
sirdna @ 3:43pm: Re, Street Burgers noklājies ar vara bļodu, tā vietā nāks KFC (http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/riga-plano-atvert-kentucky-fried-chicken-un-pizza-hut-estuves.d?id=45346138).

Jauki. Varbūt beidzot izdosies iedzīvoties kārtīgā spainī ar čikenfragmentiem, divlitrīgā kokakolas glāzītē un kārtīgi pagrimt.
virginia_rabbit @ 11:08am: pazvanīju uz skoliņu, un viņi teica, ka agrāk par nākamo gadu, lai nemaz nenākam ar savu lipīgo slimību. ko nu, lol?
antons_v @ 8:16am: Dienas jautājums
Šis ir tik lieliski, ka nevaru nepadalīies.

2006.gada žurnāla „Astroloģijas Pasaule” pavasara numurā mēs vēlējāmies uzklausīt astrologu domas jautājumā:

... tālāk ... )
virginia_rabbit @ 1:05am: es nesaprotu... "Bērni, kas ir pirmsskolas iestāžu apmeklētāji, vai pirmo 2 klašu skolēni, gadījumā, ja viņu ģimenē kāds slimo ar skarlatīnu, nedrīkst atrasties savā bērnu dārza vai skolas kolektīvā vismaz 7 dienas." "Slimnieka izolācija jāievēro līdz pat 10 dienām no pirmās saslimšanas dienas. Bērniem, kas mācās skolā un ir izslimojuši skarlatīnu, uz skolu jādodas pēc 12 mājās papildus pavadītām dienām."

Man iedeva 2 brīvdienas, vakardienu ieskaitot, un teica, ka parīt viņš var iet uz skolu. ko man par to domāt? tiešām laist? te ir tipa cita imunitāte vai cita skarlatīna?

mums visiem pūžņo acis. viņam rīt būs tas, ko atceros no savas bērnības skarlatinas - ka aizlīp acis un no rīta nevar atvērt vairākas stundas, pat raudādāms. tad beigās kaut kā lēnām ar tēju atkausēja vaļā.

15th December 2014

anonymous @ 11:06pm: Juceklīgs pārskats: 2014
“Palieku viens, mēģinu sildīties un vēroju. Parādās vēl kādi tūristi, tomēr vietējo ir vairāk. Pārsteidz klusais miers, kas valda kalna virsotnē, tikai sarunas pusbalsī, čuksti, mājieni, nekādu izsaucienu vai klaigu. Vietējie puikas bariņos vai kuplās ģimenes ierodas pēdējā brīdī, labi zinādami kāpšanai vajadzīgo laiku un savas iespējas. Visi saullēkta gaidīšanu uztver ar nopietnu saviļņojumu, un kad debesis sāk krāsoties un kļūst gaišas, sākas priecīga rosība, jo visi vēlas ieņemt labākās vietas un redzēt to pilnībā. Bez grūstīšanās un spaidīšanās. Sajūta kaut kādā ziņā līdzinās mūsu pašu pacietībai, vasaras saulgriežos gaidot rītausmu un pēcāko lepnumu, ka es, lūk, sagaidīju, bet kāds cits varbūt nē. Oranžajā un gaišajā pamalē vispirms uzlec spilgta Rīta zvaigzne, tik spilgtu to neatminos redzējis, tā kāpj un kāpj, Saule seko.”

“Kad pret rītu pārnācām mājās, pretī ar panisku sejas izteiksmi skrēja abi kaķīši. Neverēja saprast, vai vainīgs bija bads, vai tas, ka dzīvoklī pilnā skaļumā visu mūsu prombūtnes laiku bija skanējis Mamonovs. Tas gan ir tikai viens no šīs nakts neizskaidrojamajiem gadījumiem.”

“Pamanīju, ka ir izmainīts mošķu novietojums.
- Nu jā, lai nebūtu garlaicīgi.
- Un dažus jau viņš arī sadedzināja.
- Tos, kuri tev īpaši nepatika?.
- Tos, kuri bija sapuvuši.
- Bija jau diezgan ilgi kalpojuši.
- Kalpojuši!
- Nu, jā, tas jau koks, viņi bojājas. Redzi, ja būtu daudz naudas, viņus varētu apstrādāt… ar laivu laku.
- Laivu laku?
- Nu, jā, laku, ar kuru lako koka laivas. Tad gan nekas viņiem nenotiktu.
...
- Man jau likās, ka var ar antiseptiķi, sliktākajā gadījumā kaut vai apdedzināt…
Šķita, ka neko citu, izņemot laivu laku, viņš īsti nebūtu gatavs pieņemt.
Izgājām laukā. Apskatīt radījumus un sniegpulkstenītes tuvāk. Lietus bija pierimis.
Viņš steidzās pa priekšu, viņa vēl kavējās priekšnamā, āva zābakus, vilka jaku. Gāju viņam nopakaļ un uz taciņas iekāpu kaķa vēmekļos.
- Klausies, - viņš neatskatīdamies un turpinādams iet pa priekšu, teica. - Tev jāparunājas ar brāļiem un māsu.
- Par ko?
- Kur dzīvos mamma, kad manis vairs nebūs. Un ko darīs ar šito dzīvokli.
- Vai tad tu jau taisies uz Kukaiņciemu?.
- Man ir tāda sajūta, - viņš atskatījās.
Pienāca mamma, vairāk neko viņš neteica.”

“Par nupat nodegušo Braslas krogu man ir specfiskas atmiņas. Pagājušajā vasarā, kad kājām gāju no Rīgas uz Valku, šo vietu biju nolicis kā otrās dienas pusdienošanas punktu. Kad ap dienas vidu tur ierados, izrādījās, ka pie viņiem ar karti norēķināties nevar, tāpēc pagājos atpakaļ un pusdienas ēdu šaipus Braslai šosejas otrā pusē. Kad visu biju apēdis un tiku līdz maksāšanai, sapratu, ka savu bankas karti iepriekšējās dienas vakarā esmu atstājis Raganas veikalā.”

“Vakar vakarā pie draugiem lasījām skaļi priekšā Sisoja Sisojiča izgājienus no "Meža avīzes" un secinājām, ka otras tik lieliskas grāmatas bērniem "par dabu" laikam nav. Tie vēl bija laiki, kad no bērniem nebija jāslēpj, ka "mazais mednieks" Sisojs Sisojičs pārdomu mirkļos uzpīpē mahorku.”

“1923. gada janvārī Lietuvas armija ieņēma Klaipēdu un pievienoja to Lietuvas valstij. Franču karavīri simboliski pretojās uzbrukumam. (1924. gada martā Nāciju līga akceptēja Klaipēdas iekļaušanu Lietuvā. 1939. gada 20. martā Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops uzstādīja ultimātu Lietuvas ārlietu ministram par Klaipēdas atdošanu Vācijai. 1939. gada 22. martā Vācijas karaspēks iegāja pilsētā. Nākamajā dienā pilsētā ieradās Ādolfs Hitlers un teica runu no pilsētas teātra balkona.)”


“Pie tās bildes ar karatistu pasta nodaļā bija bail rakstīt, bet te pastāstīšu. Pasta darbiniecei viņš vaicāja, kā varētu sazināties ar personu vai uzņēmumu, par kuru viņam vienīgā pieejamā informācija esot adrese. Pasta darbiniece kaut kā uz brīdi samulsa. "Saprotiet, viņi mani var nogalināt," steidzīgi runāja melnās jostas īpašnieks. "Varbūt nosūtiet uz to adresi vēstuli?" ierosināja darbiniece. "Un cik maksās vēstules sūtīšana?" vaicāja karatists. Lieki piebilst, ka viss viņa tērps, soma, kurpes, pat melnā josta bija pilnīgi jauni - kā tik tikko izņemti no Adidas veikala maisiņa.”

“Mazais izlīdis vai izkritis no jumta cauruma un uzrāpies strupceļā pīlādzī. Sēž tur un spalgā balstiņā sauc palīgā. Māte rosās pa jumtu, nesaprazdama, ko darīt. Nevar pat īsti dusmoties par jumtā iztaisītajiem caurumiem. Mazais brēc.

UPD. lielais mazo izskoloja un iemānīja tomēr uzlēkt uz jumta un atpakaļ migā.”

“Ko es darīju naktī? Cīnījos ar velnu. Tas notika pie liela baseina vai dīķa. Apkārt bija industriālas silikātķieģeļu celtnes ar visādām preču izkraušanas rampām, apdrupušām betona nojumēm un no tiem zaļganā stikla ķieģelīšiem mūrētiem logiem. Tāda kā padomju rūpnīca vai armijas bāze. Dīķī vai baseinā notika zemes smelšanas darbi. Pa resnu cauruli gāzās ar ūdeni sajauktu smilšu straume, vēl bija kaut kādi brūni aprūsējuši agregāti, sūkņi, šļūtenes u.tml. Strādnieki vienu no cauruļu posmiem atvienoja un piesprauda galā tai caurulei, pa kuru nāca šķidrā šļura, un nu smiltis tika novadītas kādā citā virzienā. Tomēr kaut kas viņiem tur labi nedarbojās, resnās caurules neturējās kopā, un savienojuma vietā caurule pārsprāga. Oranži brūns dubļu maisījums šļācās uz visām pusēm, drusku trāpīja arī uz mana kompīša (sēdēju betona nojumē un kaut ko strādāju), tāpēc kopā ar visiem citiem trausos kājās un meklēju drošāku vietu. Dīķis viļņojās un putoja, no tā cēlās kaut kādi gāzu burbuļi, un kaut kādā apstulbumā daudzi no klātesošajiem metās netīrajā ūdenī iekšā un priecīgi sāka plunčāties. Centos viņus aizturēt, atrunāt, bet neviens jau neklausīja. Velns, un tas man uzreiz bija skaidrs, ka tas ir velns, iznira no ūdens apakšas. Labu brīdi bija redzams apaļš gluds pakausis, tad viņš izlīda laukā viss. Tāds sarkans. Un tajā pašā mirklī peldošajiem uzreiz kaut kas tika atņemts - kam roka, kam kāja, kam abas. Bet šie to nemanīja, tik priecīgi plunčājās. Labi, ka man pie rokas pagadījās krūmu cērtamā mačete, ko pirkām Ventspils veikalā "Diāna". Nokapāju tam velnam galvu (baigi sīksta), sadalīju pa maziem gabaliņiem un metu brūnajā ūdenī, kur tie pazuda. Bet ar katru nogrimušo gabaliņu kāds no peldošajiem piepeši atskārta un sajuta, ko zaudējis. Vārdu sakot, gāja kā pa ellīti.”

“VID ir nebeidzama prieka avots. Šodien saņēmu uzaicinājumu ierasties un pastāstīt par to, ka it kā esot piegādājis vīngliemežus SIA WTF utt. Jāpiezīmē, ka nemaz nerunājot par konkrēto SIA, par kuru dzirdu pirmoreiz, arī vīngliemežus esmu redzējis vai nu tikai krūmos, dažkārt veikalā saldētavā vai reiz Nastavševa šķīvī.”

“Omīte pie rociņas veda mazdeliņu mājup no skolas. Vai varbūt uz pulciņu, mūzikas vai estētikas skoliņu.
- Kурильщица зараза! - viņa iesaucās un aizrāva bērnu kaut kur sāņus. - Засунула бы сигарету свою в жопу!”

“Šorīt pamodos ar domu - nez, ja tev mājās ir virtuves iekārta par 160 000, tai var dabūt arī KASKO?”
martcore @ 9:50pm: – Здравствуйте, девушка! Познакомимся, пообщаемся-прогуляемся?
– Здравствуйте. Ну, если ответите на три моих вопроса… идёт?
– Да легко, спрашивайте!
... )
ingmars @ 4:12pm: sk8erīna
Mana intuīcija man čukst, ka man arī ir skarlatīna.
ingmars @ 4:03pm: kokaīna ganģi
Reiz dzīvoja Kokaīna karalis. Savu vārdu Kokaīna karalis bija ieguvis no savas cieņas pret kokaīnu un visu, kas ar to saistīts. Kokaīna karalim bija plaši kokaīna pagrabi, kuros viņš glabāja neskaitāmas kokaīna lādes. Karalis bija lielos draugos ar pirātiem, kas ar kokaīna kuģiem no tālām jūrām veda arvien jaunas kokaīna lādes. Reizi gadā karalis atvēra savus pagrabus un izdalīja kokaīnu saviem pavalstniekiem. Tā nu viņš dzīvoja laimīgi savā karaļvalstī, un visi viņu cienīja un godāja.
virginia_rabbit @ 4:38pm: vienīgā, kas streika dienā sniedza palīdzību bērniem, bija "bomžu" slimnīca (tipa, kas pieņem visus, pat tos bez papīriem). neatliekamās pediatrijas konsultācijas bija vaļā 1.5 h. labi, ka es biju atjautīga un paņēmu numuriņu, tādējādi tiekot pirmajā desmitniekā. pārējie pļūtošie, vemjošie un bļaujošie palika vēl garā rindā.
Eiženam ir skarlatīna kā no grāmatas: sarkans, pumpains, karsts, ar sarkanu kaklu. tagad ir antibiotikas dabūtas un viss, tipa, būs ok. bet, nu, rīts ar paralēlo strādāšanu, zvanīšanu uz aizņemtām palīdzības līnijām un raudošu, karstu bērnu klēpī, kurš neļauj rakstīt ar abām rokām, bija atmiņā paliekošs. tagad pateicu konkrēti, ka man ir emergency, un es nevaru piedalīties darba procesā.
ingmars @ 2:39pm: Kas ir skarlatīna? - Mazulis - Māmiņu klubs
Bērnam skarlatīna.
ingmars @ 1:38pm: PPK
Pasaules pirmais karš.
sirdna @ 11:57am: Meh.
Līdz īsteni elītai kultūrībai man tomēr ilgs ceļš kāpjams. Re, pasniedza Eiropas kino akadēmijas balvas.

Pirmkārt, es pirmo reizi padzirdēju, ka eksistē kaut kāda Eiropas kino akadēmija. Man bija neērti skatīties televīzijas ļaužu acīs, viņi ekrānā lēkāja un spiedza, un ar savu pāri visām malām šķīstošo sajūsmu izskatījās pēc mūsmāju suņa, kurš apsveic manu atgriešanos no tualetes. Es sapratu, ka ir noticis kaut kas fantastiski absolūti brīnišķīgs un man bija kauns par savu nespēju sajūsmināties līdzi. Cilvēki TV stāstīja, kā pie šī notikuma strādājuši divus gadus un es apkaunējos vēl vairāk.

Otrkārt, es neatpazinu praktiski nevienu no epohāli grandiozajām slavenībām. Līvas Ulmanes vārdu biju dzirdējis, bet dzīvoju pārliecībā, ka tā ir kāda beibe, kura 1996.gadā aizbēgusi no Rēzeknes, nofilmējusies zviedru kaķu barības reklāmā un tagad ir ļoti pieprasīta modele. Izrādījās, ka tie visi ir maldi un Līva ir kāda cienījama kundze, kura, izrādās ir episki megaslavena. Ar kaut ko. Vienīgais no dzīvo klasiķu plejādes, kuru es atminējos redzējis, bija angļu aktieris, kurš Harijā Poterā tēloja Tārpasti. Un tad vēl filmā, kur Džonijs Deps bija slepkavīgs bārddzinis, tas aktieris tēloja vienu sīku mūdzi. Kā viņu sauca, es neatceros, bet izskatījās dikti lādzīgs un jauks.

Treškārt, ik pa brīdim rādīja kadrus no nominētajām filmām. Cik sapratu no komentāriem, galvenās fīčas ir divas:
a)gaisma. Ah, kāda gaisma te, uh, kāda gaisma šite. Un tur vispār, tādi eksperimenti ar gaismu, ka vispār. Un šitā čehu kundzīte jau piecdesmitajos gados ar gaismu darīja tādas štelles, ka pēc viņas vispār vairs neviens neko un viss sekojošais kino ir vārgs atdarinājums;
b)blenšana. Eiropas kino sastāv no kolosāli apgaismota aktiera, kurš blenž. Klusē un blenž. Blenž, blenž, blenž. Pakasās. Turpina blenzt. Blenž uz jūru, puķpodu, kafijas tasi un akmeni. Tad nolamājas un turpina blenzt.

Ceturtkārt, viņi to vakara vadītāju nopietni? Aizgrābjošie joki par šņabi, narkotikām un vīru, kurš viņu gaida mājās, apnika dažās minūtēs, bet vairāk šim nebija, ko teikt.

Nujā. Es kino tomērt patērēju kā izklaidi, nevis mākslu, attiecīgi neko nesaprotu no vizuālā tēla, man, ziniet, tekstus padodiet. Varbūt pie vainas ir bērnība bez televizora un kino, bet ar grāmatām. Attiecīgi, bildes neuzveru. Viendien bija mums mājās viena sižetiņa uzņemšana, tad tas operators lielāko daļu laika skraidīja pa ielu ar kameru, sajūsmā sēkdams par kolosālo gaismu. Es nekā kolosāla tai gaismā neuztvēru, aiz kam laikam esmu daudz dzīvē zaudējis.

Also, uzgūglēju, ka šogad Eiropai bija divas kultūras galvaspilsētas. Mūsu lepnā metropole un kaut kāds aizpurva miests Zviedrijā. Hme.
virginia_rabbit @ 11:59am: stundām vnk aizņemta pediatrijas līnija, klausos to mūziku un raudu.
dienasgramata @ 10:02am: Scientific American: "As remarkable as this may be, stunning results from a new study show that cells from other individuals are also found in the brain. In this study, male cells were found in the brains of women and had been living there, in some cases, for several decades."
Powered by Sviesta Ciba