Kājstarpe Klab

black_data @ 5:03pm: Fontaines D.C. - Bug
Iespējams, ka dēļ Fontaines "Bird" noskatīsies mazliet vairāk cilvēku

martcore @ 5:25pm: man arī bieži vien ir šķitis, ka es reizēm rakstu sociālajos tīklos lietas, kas uz sitienu nav saprotamas
taču tad es palasiju tēlotājmākslinieka un dizainera oļega paščenko feisbuka lentu
kuru, lai lasītu, cilvēkam ir nepieciešama ļoti spēcīga asociatīva izpratne, ko īsti šie vārdi nozīmē
un kaut kā pārstāju uztraukties, ka mani var saprast nepareizi, vai nesaprast vispār

black_data @ 12:18pm: KINO: May December
Pie visiem tās trūkumiem, "May December" ir filma, kas uzdod lielisku jautājumu - kas vispār ir mīlestība? Mīlestība esot akla, un ar šo argumentu zem paklājiņa var paslaucīt visādu sūdu, un tas mani diezgan kaitina, un varbūt pat ir kaitinājis vienmēr. Mīlestība noteikti ir sajūta, bet tā ir ļoti individuāla sajūta, un dienas beigās jautājums būs par to, ko tu esi darījis, nevis kā tu par to esi juties. Ar dienas beigām es domāju katru reizi, kad cilvēki ir tikuši ārā no attiecībām, no kurām ir guvuši kādas "dzīves mācības" labākajā gadījumā, vai neizdzēšamas nepatīkamas sekas sliktākajā. Manuprāt tas vispirms ir stāsts par to, ka ar savām sajūtām jādīlo atbildīgi, un ne tikai pret sevi, bet arī apkārtējiem. Domāju, ka nebūs pārspīlēti teikt, ka mums visiem ir darīts pāri, bet tādēļ vien nevajadzētu savām traumām un sāpēm uzlikt virsū plīvuriņu, nosaukt skaistā vārdā, un maukt uz priekšu like there is no tomorrow.

Es zinu, ka viss šis ir mazliet abstrakti, bet es vēl padomāšu, ko iesākt ar lietām, ko es sarakstīju pēc filmas noskatīšanās. Lai cik ļoti filma ir mēģinājusi mīkstināt šo sarežģīto tēmu, lai par to varētu domāt niansētāk, tur tā sarkanā lupata tomēr ir tik spoža, ka ļoti grūti nefokusēties tieši uz to, un visu skatīt tikai caur šo prizmu. Bet man šķiet, ka jebkura situācija ar nevienlīdzīgām varas pozīcijām, un tās var būt gan fiziskas, gan emocionālas, ir tik pat problemātiska, kad divi cilvēki iesoļo intīmās attiecībās. Un uzsākt attiecībās ir daudz vieglāk, kā tās uzturēt, un īpaši jau pārtraukt.

watt @ 10:39am: Claude 3.5 Sonnet
Nolēmu pamēģināt Claude - visi slavē, un apgalvo ka OpenAI stagnē. Nē, nemaz tik ģeniāls Claude nav. Domā, ka ja cilvēks saka "es pārtraucu dzert", cilvēks tiešām pārtrauks dzert. (Hmm, piemirsu izdarīt šo pašu ar GPT 4o - kautkad, kautkad.)

w: I'll try that "explain a joke" experiment now. Is it ok?

c: Yes, I'm happy to help you analyze and explain jokes. What joke would you like to examine?
( ... tālāk ... )

black_data @ 10:21am: KINO: Bird
"Bird" bija labs veids kā nobeigt festivālu un nedēļu. Tāds gandrīz kā The Blaze videoklips, tikai ar UK bangeriem. Varbūt pat nedaudz "The Florida Project".

Man arvien labāk sanākt izvēlēties filmas, kur 80 procenti ir vienkārši darbs iziet cauri visam sarakstam, un 20 procenti intuīcijas, kas sāk strādāt arvien labāk.

black_data @ 4:07pm: KINO: Dahomey
Es laikam beidzot spēju noformulēt, ko es domāju par filmu "Dahomey". Tā ir filma par to, ka Francija atgriež dažus vēsturiskos artefaktus atpakaļ Āfrikā. Šis teikums pats par sevi daudz ko pasaka, jo Francija ir valsts, kamēr Āfrika ir kontinents, bet nedomāju, ka ļoti daudziem kaut ko izteiktu Beninas nosaukums. Nu lūk, es domāju, ka joprojām ir iespējams uztaisīt ļoti labu dokumentālo filmu par šo notikumu. Pieņemu, ka būtu iespējams palūgt izmantot dokumentālos kadrus no artefaktu pārvešanas. Un pat ja to nebūtu, ne jau fiziskā šo priekšmetu pārvešana ir svarīgākais visā šinī stāstā. Un es nesaku, ka šī filma bija nevērtīga, jo nav tā, ka es pirms tam zināju, kurš, cik daudz, kad un kam kaut ko atgriež, un kā cilvēki par šo notikumu vispār jūtas, bet man tomēr šķiet, ka Berlināles atzinību tā tomēr ieguva dēļ tā, cik unikāls bija pats notikums, par kuru bija šī filma. Un arī es šo filmu izvēlējos noskatīties dēļ tā, ka par jebkuru citi tēmu ir un būs vēl tik daudz filmu. Es jau pirms skatīšanās no recenzijām zināju, ka tas nebūs kino šedevrs. Bet kā jau minēju sākumā, vēl ir iespēja uztaisīt vēl kādu filmu par šo, lai gan es šaubos, ka tāda taps.

dienasgramata @ 6:03pm: No rīta Latvijas radio ziņās (kas sestdienās apkopo visu svarīgāko, kas noticis pa nedēļu, tā teikt, izvelk esenci, piemēram, kā klājies Bļugeram ar Merzļikinu) tiek vēstīts, ka internetā ievietots Selmas Levrences kailfoto, kas patiesībā ir mākslīgā intelekta kailfoto, tikai ar Selmas Levrences galvu, šo svarīgo ziņu pavada aptaujāto ekspertu vērtējumi, kas apmēram pasaka: "Tā tagad būs vienmēr, un mēs tur neko nevaram padarīt." Visu rītu pavadīju internetā, meklēdams šo attēlu, bet neko neatradu. A. god. Latvijas Radio, beidziet izplatīt fake news!

black_data @ 1:20pm: Delta Heavy - Ghost
Clippy takes over the world.

https://www.youtube.com/watch?v=b4taIpALfAo

black_data @ 10:12am: KINO: Des Teufels Bad
Es vakar noskatījos savu pirmo pilnmetrāžas fikciju Riga IFF ietvaros. Līdz šim kaut kā ir bijis diezgan daudz dejas un arhitektūras. Tā kā šī bija arī pirmā diena, kad filmu varēju izvēlēties sev vienam, noskatījos Des Teufels Bad. Es zināju par dažām sižeta detaļām, kas ir iemesls tam, kāpēc šo filmu skatījos es viens, bet gore filmā parādījās daudz ātrāk, kā es gaidīju. Pēc kāda laika man šķita, ka filma caurmērā tā arī virzīsies - viss būs drūmi un briesmīgi, bet nez vai es uzzināšu kaut ko jaunu. Bet tad es attapos emocionāli iesaistīts filmas notikumos, un kad es vienā brīdī nopauzēju filmu, es sapratu, ka man vēl priekšā ir trīsdesmit minūtes lieliskas pieredzes.

Es tagad nevarēšu izslēgt šo filmu no apziņas, kad kāds stāstīs par baznīcas pozitīvo ietekmi uz atsevišķiem cilvēkiem, kad kāds komentāros rakstīs, ka kādam ir jāsaņemas, vai kāds kaut ko ir pelnījis par to, ka ne tā ir uzvedies, vai to, cik tradicionālās vērtības ir svarīgas un kopjamas, vai to, ka dažas attiecības ir svarīgākas par citām, un izvēle ir nepārpotama, kad tās nonāk konfliktā. Kā jau minēju, šajās pārliecībās nav nekā jauna, bet šī filma parādīja šīs parādības īpaši ciniskā gaismā, un nevarētu teikt, ka par kādu epizodi varētu teikt, ka tā ir bijusi pārspīlēta, un realitātē tā nevarētu notikt, īpaši tāpēc, ka filma cita starpā ir balstīta reālos notikumos.

Viena savdabīga lieta, par ko šī filma lika aizdomāties, ir par mātēm. Man nav nekādas nožēlas par to, ka es esmu pārrāvis visas saites ar savējo, bet nu jau man ir sajūta, ka pieaugušam cilvēkam pienāktos to izdarīt. Es ticu, ka mūsdienās eksistē normāla un veselīga bērnu un vecāku dinamika, bet es pārāk daudz esmu redzējis dzīvē to, kas tika parādīts filmā, lai neuzskatītu, ka normālas attiecības ar vecākiem tomēr ir retums. Tur ir ļoti nopietni no attiecībām ir jānoskrāpē viss kultūrslānis, lai nonāktu līdz divu līdzvērtīgu pieaugušo attiecībām bērnu un vecāku starpā.

Visbeidzot es ļoti novērtēju aktrises talantu grēksūdzes ainā. Ļoti varēju noticēt, ka varone tanī brīdī piedzīvo to, ko mūsdienās cilvēks var piedzīvot pie psihoterapeita, kad viņam atšauj vaļā visus emocionālos korķus, un no viņa izlīst ārā visas sāpes un apspiestās emocijas, kas kā sašķidrinātā gāze ir krātas katrā "saņemies" epizodē.

martcore @ 2:19pm: nē, nu es, protams, izjūtu dziļu disharmoniju un vispār acī jebal šos japāņu technocell akumulatorus
kas KARST pie deviņu voltu sprieguma
tas taču ir breds kaut kāds

/ieslēdzot padzīvojuša onkuļa dramatismu par dzīvi/
un vispār, vot paskatieties jūtubē, kādu elektrotehniku paši japāņi bieži vien izmanto sadzīvē
video, kur viņu guru taisa galdus un mēbeles
ar kaut kādu hitachi frēzi, kas, nav skaidrs, ir pirms īsti kura pasaules kara ražota, vai arī vispār kaut kāda leģendāra imperatora laikos
jēzus vēl nebija, hitachi jau bija
tas pats ar 70-o - 80-o gadu elektroniku, kad meid in džepen vēl skaitījās augstākās kvalitātes zīme

/ieslēdzot sengrieķu statuju ar atēnas zobenu rokā/
kopš japāņu kompāniju transnacionalizācijas tas viss ir aizgājis dziļā pakaļā
cilvēki vēlas braukt tankā, nevis zārkā no alumīnija un plastmasas
par žēlabām autoservisos "man kaut kas nav tā ar elektroniku" sazvērestības teoriju piekritēji var sākt rakstīt opusus
utt