|
May. 29th, 2005|08:29 pm |
Jūtos kā izmesta no mājām. neesmu bet sajūta tieši tāda. kautkas notiek un es esmu maliņā. bet ar mani arī notiek un tur es esmu vidū un tomēr distancējos.
man patīk lielās saulesbrillēs staigāt pa pilsētu jo tad neviens nezina kur ir manas acis, kur es skatos un ko pētu. tā es pamanīju daudz dīvanību un savdabību. ak nē es tagad nestāstīšu jo man uznāca lielā baile par rītdienas zviedru valodas eksāmenu. tas ir vienīgais par ko es uztraucos no visiem. nu jā - un es šitā te jums gribēju pastāstīt par to ko man patīk pētīt bet nesanāca. sekundes simtdaļā pārgāja rakstītgriba un uznāca darbotiesvēlme. kautko darīt lai aizmirstu. es neesmu idejas cilvēks. es uz lapas ar pāris vārdiem un daudz bultiņām kopsakarības neatrastu. jo es neesmu idejas cilvēks. es esmu neapnīkstošais skaisto smieklu meitēns, kurš uzsūc sevī maksimumu ar pieredzi un emocijām. jā es izkūstu savā apkārtnē. |
|