whatever - April 10th, 2005 [entries|archive|friends|userinfo]
whatever

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

April 10th, 2005

[Apr. 10th, 2005|01:42 pm]
Liekas viņš nojauta manas domas.
- Vai tu domā par manu māsīcu, Pilāt?
- Jā. Tas ir idiotiski. Bet mīlestība padara cilvēku tik trauslu!
- Gluži pretēji, Pilāt, mīlestība padara stipru.
Pārsteigts pagriezos pret Fabiānu un ielūkojos viņam sejā. Es ieraudzīju nevis valdzinātāju ar mirdzošām acīm, ar smaidošu un mazliet nekaunīgu muti, ar plēsīgiem un baltiem zobiem, kas reizē atgādināja pērles un ilkņus, bet gan skumju nomāktu cilvēku, kura pleci sagumst zem nenosakāmu bēdu smaguma. Pirmo reizi es Fabiānu uztvēru nevis kā sāncensi, kuru varētu apskaust, bet kā cilvēku, kas iedveš neskaidru līdzjūtību. Viņš atkārtoja:
- Mīlestība tevi dara ļoti stipru. Tu, Pilāt, izskaties tiešs, noteikts, nesatricināms nevis tāpēc, ka esi labs peldētājs un veikls jātnieks, bet tāpēc, ka mīli Klaudiju un viņa mīl tevi. Man liekas, ka tas ir tavs īstais mugurkauls.
- To man neviens nav teicis.
- Nekad neko nepasaka, jo visu laiku runā.
Jutos pārsteigts par toni, ko ieguva mūsu saruna, bet man nebija vēlēšanās to pārtraukt.
- Un vai tu, Fabiān, nemīli nevienu?
- Es? Es skrienu pakaļ visam, kas kustas, bet nepaturu nevienu. Es, Pilāt, esmu tikai izkaisīts cilvēks, tas ir, cilvēks, kuram nav nekādas pašpaļāvības. Reizēm es mēģinu saskatīt cieņu pret sevi citu acīs, jo man pašam  pret sevi nav nekādas cieņas. Mana āriene ir tāda, ka sievietes viegli krīt gultā, nu, un es viegli krītu viņām līdzi. Ar mīlēšanos es mēģinu apmānīt slāpes pēc mīlestības. Bet es neesmu spējīgs uzņemties atbildību. Pēc diviem vai trijiem apskāvieniem es jūtu, ka vajadzētu iet tālāk, atklāt sevi un to otro, parādīt savu dvēseli visā kailumā. Bet man labāk patīk staigāt ar pliku dibenu nekā atklātu dvēseli. Esmu piedalījies visās Romas orģijās, ne reizi sevi neatklājot. Turpretī tu, manuprāt, vienmēr esi tu pats. Un tam iemesls ir Klaudija.
Es smaidīju, un viņš tāpēc nolaida skatienu.
- Taču šajā brīdī tu, Fabiān, runā pavisam klaji.
- Nepavisam ne. Runājot sliktu par sevi, cilvēks ļoti labi sevi aizsedz, sevišķi vēl, ja atrod labus izteikumus - tie ir kā apģērbs.
linkpost comment

[Apr. 10th, 2005|11:23 pm]
esmu puķu zagšanas fetišiste, kas balina rokas ar citronu
linkpost comment

navigation
[ viewing | April 10th, 2005 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]