| |
[Sep. 25th, 2004|10:12 pm] |
VISS sākās ar aiziešanu ie-tējot pie vecmāmiņas. viņa gribēja man parādīt uzraktas bildes, vecas, senas, melnbaltas.
redzēju vecāku kāzu kopbildi un vēl daudzas. bija nedaudz dīvaini, bet nu - lielāko daļu cilvēku redzēju pirmoreiz un tāpēc nekādas trakās emocijas.
atnācu mājās pastāstīju vecākiem par redzēto bildi.
atskan jautājums - tu *vispār* mūsu kāzu bildes esi redzējusi?
- nuuu.. it kā nē
tiek izvilkta brūna kartona kastīte no viszemākās atvilknes. iekšā 200 profesionāļa fočētas melnbaltas bildes.
mēs skatījāmies un viss bija tik skaisti neprātīgi estētiski un daiļi, emocijas notvertas katrā, nu ikvienā no bildēm. sāku raudāt par to, cik visi bijuši skaisti un visi tik ideāli izskatās. mana mamma ir bijusi visskaistākā līgava pasaulē. burvīga. un protams: liela daļa cilvēku jau sen vai ne tik sen viņā saulē.
- euuu, par ko tu raudi?
- .pārāk smukas bildes
- tev taču arī tādas būs
- nē jūsējās ir visskaistākās...paskaties cik linda skaista..
- nav, nevīžīga un īgna
- nē ideāla.. paskaties uz vecmāmiņu...skaista, jauna..
- rekur pifs :)))
Pifs(+) bija mana vectētiņa(+) medību taksītis, mazs, melns un mīļš.
- mamm, (traki bimboju).. rekur rihards(+). ---...--.. njaa
un tad mees raudaajaam jau abas. un tad jau bija vienalga apr ko. tētis sēdēja dzēra kafiju un smaidīja. mēs abas saskatījāmies un sākām smieties, raudājām, skatījāmies bildes un smējāmies caur asarām. es smējos par savu vājumu, par perfekcionismu, par skaistajām pacilātajām emocijām, kuras šajās bildēs izstaro nu jau miruši cilvēki. viņi bija dzīvi un smaidīja un priecājās kad mani vecāki precējās. viņi sēdēja pie svinību galda un teica tostus un dziedāja. tagad palikušas tikai bildes kur viņi ir smaidīgi un dzīvīgi.
fotgrāfijas ir lāsts. tās gribas lai būtu daudz, idālas, piesātinātas, bet reakcija redzot šādas bildes pēc 20 gadiem ir graujoša. tu redzi izmaiņas. salīdzini skaisto jauno pāri bildēs ar saviem tagadējiem līdzcilvēkiem - vecākiem un nespēj noticēt tam ko 20 gadi izdara ar cilvēku sejām, raksturiem un viņu ticību pasaulei. |
|
|