| aizturi elpu10 |
[Aug. 22nd, 2004|12:29 am] |
| [ | music |
| | Placebo - English Summer Rain | ] |
BIJA pirms laiciņa viens tāds atgadījums. es telefoniski taisīju pašnāvību. tas bija tik bezjēdzīgi eleganti, +sagatavošanas darbi, viss kā vajag. tas bija domāts vienam cilvēkam, bet sanāca arī priekš vecākiem.
tātad - scenario = es biju sadzērusies baltas smukas miega ripiņas un pirmoreiz aizgājusi atpūsties vienā no rīgas riebīgākajām vietām. vietu neminēšu jo nekad tur vairs neiešu un turpināšu izlikties ka nekad arī neesmu bijusi. tātad - viņam pienāk īsziņa ka man ir slikti. pulkstenis ap 2am, viss party pilnā sparā. skan griezīgs tehno miksēts ar jaunāko hītu pretīgajiem vokāliem. viņš atbild ar vienkāršu, bet jau jūtami satrauktu - kas ar tevi?!. es cik nu izvērsti uzrakstu kas man noticies. jā ir ok, vajadzētu būt bailīgi. ienākošais zvans, nomesta klausule, ienākošais zvans, nomesta klausule, vēl vēl vēl. es jūtu sasprindzinājumu daudzu kilometru attālumā. lidojošs smags prieks kas miksēts ar konkrētā vakara izjūtām. cūku bedre un es tēloju depresīvu meitēnu uz nāves robežas. man patika telefoniskā bezpalīdzīgā loma. apbrīnojami patika smaidīt cilvēkiem pie vīna glāzes kas sēdēja man pretī pie galda un smieties un ķiķināt un ik pa brīdim pačekot mobīlo. BET TAD asinis manās dzīslās sasala [kā mēdz tekt] un es patiešām sajutu kā tas ir. es skatījos ekrānā un ko es tur redzēju - tēvs zvana. pus3 naktī. IDIOTS!! tā bija tikai spēlīte!!! nevajag uzreiz tā!!! ieņemam aizsardzības pozīciju un izejam no kluba. es beidzot paceļu klausuli tēvam. pāris vārdi, paldiesdievam samiegojies, nesakarīgs, pasaku ka nekontrolēju sevi utt viss ok ej gulēt. zvana mans puikiņš. spēlītes partneris kurš nedomāja ka tā ir spēle. paskaidroju ka esmu stulba un sanarkojusies, bet vēl dzīvošu, viņš noticēja un bik nomierinājās, bet funny, tikai runājot ar viņu pa telefonu pilnīgi normālā balsī un klausoties viņa no nervu sapsringuma aizkritušajā, es pa īstam sabijos no savas rīcības.
man nevajadzētu to šeit aprakstīt bet tā patiešām notika. un pēc tam es nosolījos nekad tā vairs nedarīt, gluži kā skolas bērns, kurš kaut ko nogrēkojies. bet tomēr - tā bija pirmā reize kad es apzinājos kā man ir tieksme paspēlēties ar cilvēkiem pārkāpjot tik ļoti māmiņas sludināto padomā pirms dari-bausli. tas nav ļauni bet ziniet - galvā maisās tik daudzi scenāriji un dažreiz viņi laužas uz āru un gribas kā pasakā, bet nav ļauni domāts. nu i nekas, nesanāca, cerams nākamreiz es pārdomāšu savu lomu vairāk niansēs. un ne tik skarbās un nežēlīgās. lai nav ietekmēti cilvēki. viņi pie visa vainīgi, es viņus neciešu, viņu ir par daudz un par dažādu.
time for another doll house ;> |
|
|
| |
[Aug. 22nd, 2004|11:35 pm] |
| [ | music |
| | Tortoise - 07. Monica.mp3 | ] |
kad es reiz beigšu bozties un publiski skaisties tad arī pārējie mani sāks uztvert kā pieaugušu. pagaidām esmu tikai bērns, kurš ik pa brīdim izmet kaudzi ar emocijām pārējo apskatei. |
|
|