Pērkons - 7. Novembris 2012

04:58 pēc importa laika — 05:58 dzimtenē. Šķiet, ka pienācis laiks izslēgt virpu uz kādām stundiņām. Varētu, protams, aiziet pameklēt kādu vientuļu krogu, tak ir pamatotas aizdomas, ka tādu neatradīšu, bet ja atradīšu, tad pirms atrašanas atkal iekāpšu kādā slapjā peļķē, krogā parubīšos, bet ar slapjām kājām paruboties var saaukstētis — īsāk sakot, šito domu svītroju. Tā vietā paņemšu vēl kādus viskija malkus, palūrēšu teļikā uz to, kā zināmais nigers nodrošina sev apsardzi uz vēl četriem gadiem un uzpīpēšu ar domām par nākamo darba cēlienu.

upd:
06:04 pēc vietējā laika. Aust saule, lēnām, bet nenovēršami. Uz terases smēķējot jūtu vēju. Šūpo. No kājām nenogāza — noturējos. Šķiet, ka tagad gan jābeidz vergot, jādadzer glāze un jāiet biki pakrākt.

Šorīt, tas šķiet bija vēl rīts, tā ap septiņiem, kad "atpūtinot acis" atslēdzos un 8:00 saņēmis priecīgu garauša SMS ar "LBRĪT!", sāku līdzināties vjetnamiešiem vai vietnamiešiem, vai vetnamiešiem, īsāk sakot tiem, kuriem ir platekrāna redze. Paskatījos spogulī — nobijos. Nesaplēsu, bet vairāk neskatījos.
Jā, vēl, duša ar mani mēģina izspēlēt asprātīgus jokus, strauji mainot temperatūru, bet es esmu veiklāks, nu gandrīz veiklāks, jo pārvietojos "Bļaķ" ātrumā.

Jā, un, lai jūs nepadomātu, ka es te kaut kādā koncentrācijas nometnē dzīvoju, rekur pikča no terases. Horizonts šim uzņēmumam ir nedaudz par zemu, jo telefons pēkšņi kļuva smagāks par smagu, un es piesēdu, lai viņu noturētu.

Jau no iebraukšanas Polijā, kolēģis šķendējās, ka šeit neesot nevienas smukas sievietes. Šķendējās, šķendējās kamēr noķēra rota vīrusu. Visu dienu nogulēja gultā — viens. Hā, hā!

Tikām es nupat aizčāpoju līdz Hilton'am. Arī viņiem nav Džeimsona. Nopūtos, paņēmu Jāni Staigātāju un gāju atpakaļ. Pa ceļam redzēju baznīcu — nenofočēju.