Tāpat
Apr. 18., 2012 | 11:08 am
Pīpājot aizdomājos par cibas kopienu un to, ka tā ir tāda sirreāla ģimene ar saviem trešajiem tēva dēliem, Ilzītēm, Sprīdīšiem, Saulcerītēm, Velniem, Lutaušiem un mani. Un šajā sakarā, intereses pēc, ieskatījos Freidlistes sarakstos, un izbrīnīts biju, ka, piemēram, no 128 brāļiem un māsām, kuri mani ir piefreidojuši, dzīvē esmu saticis (saticis, bet ne pazīstu), tikai kādus 32.
Links | komentārs 11 komentāri | Add to Memories
Apr. 18., 2012 | 09:51 pm
Vakar iegādājos Pučes grāmatiņu, šodien principā pabeigta. Pēc abiem visai līdzīgajiem (kas tikai loģiski) izdevumiem par Ozo, šis darbs ir ieturēts pavisam savādākā stilā un, kaut kādā ziņā, citā, gribētos teikt, ka augstākā, literārajā kvalitātē.
Links | komentārs 12 komentāri | Add to Memories
Apr. 18., 2012 | 10:13 pm
Mlin! Bet bija taču savā laikā arī tāds "prodžekts" uzsākts. Kā tas laiks skrien...
"Atkal pamodos kubam līdzīgā istabā, kuras sienas, grīda un griesti ir ieklāti balti krāsotiem koka paneļiem. Telpas vidū, uz grīdas, novietots bloknots, pildspalva un glāze ūdens.
Augstāk minētais nozīmē, ka iepriekšējā vakarā tiku saņēmis balto kapsulu, un vēl tas nozīmē to, ka man jāsāk atskaite.
Nav būtiski kā mani sauc, cik tieši vecs esmu vai kur dzīvoju. Nav svarīga nedz pilsēta, nedz valsts. Nekas no tā jums nepalīdzēs izprast to, kas ar mani notiek dienās, kad nepamostos šajā kubā un neaprakstu piedzīvoto.
Lai gan tomēr — esmu spiests jums šo to paskaidrot, kaut vien tā iemesla dēļ, lai jūs saprastu turpmāko rakstu saturu un haotisko norisi.
Iespējams, kāds no šiem, bezjēdzības kārbiņā sabērtajiem, sērkociņiem spēs aizšķilt kādu saprāta dzirksti, taču šis uzdevums nav jāizvirza sev par pašmērķi. Tas ir tikai un vienīgi faktu apraksts par krāsaino kapsulu iedarbību uz manu bezmiegu.
Jā. Es sirgstu ar bezmiegu. Hronisku bezmiegu neskaitāmu gadu garumā. Tas nav tā, ka man vienkārši būtu apgrūtināts miegs pāris mēnešus. Katru no šo gadu naktīm ,caurmērā, esmu gulējis divas stundas, un tās pašas, šīs pāris stundas, ir bijušas saraustīta un murgaina miega pārņemtas. Un nelīdz nekādas nomierinošās tējas, nekas nelīdz. Pat spēcīgas miega zāles paildzina manu miegu tikai uz pusstundu. Un man ir bail, bail, ka miega traucējumi mani novedīs līdz depresijai, kura var beigties letāli. Man vai kāda universālveikala klientiem, taču letāli. Un tāpēc es pieteicos tam, kas mani ir novedis šajā baltajā kubā.
Es neesmu nedz farmaceits, nedz ārsts, un mana saprašana par zālēm beidzas ar to, ka viņas atrodas aptiekā. Taču šie cilvēki, kuri mani uzrauga, liek rakstīt atskaites un vakaros izsniedz krāsainās kapsulas, šķiet, no ķīmijas zina ko vairāk par Mendeļejeva tabulu. Vismaz viņu radītās zāles ļauj man pilnvērtīgi gulēt. Taču ne bez blakus efektiem.
Tieši šīs blaknes ir tās, kuras tālāk tiks aprakstītas.
Pat nespēju un jau kādu laiku necenšos viņas izskaidrot, jā, kā gan tu vari saprast to, ka katru rītu pamosties kaut kur citur. Kādā pavisam citā telpā, ādā un tēlā. Taču tomēr - naktī es pilnvērtīgi izguļos, jo krāsainās kapsulas lieliski pilda savu funkciju.
Pirmā kapsula bija gaiši pelēka. Es viņu meistarīgi ar mēli iemetu rīklē un aizmigu."
"Atkal pamodos kubam līdzīgā istabā, kuras sienas, grīda un griesti ir ieklāti balti krāsotiem koka paneļiem. Telpas vidū, uz grīdas, novietots bloknots, pildspalva un glāze ūdens.
Augstāk minētais nozīmē, ka iepriekšējā vakarā tiku saņēmis balto kapsulu, un vēl tas nozīmē to, ka man jāsāk atskaite.
Nav būtiski kā mani sauc, cik tieši vecs esmu vai kur dzīvoju. Nav svarīga nedz pilsēta, nedz valsts. Nekas no tā jums nepalīdzēs izprast to, kas ar mani notiek dienās, kad nepamostos šajā kubā un neaprakstu piedzīvoto.
Lai gan tomēr — esmu spiests jums šo to paskaidrot, kaut vien tā iemesla dēļ, lai jūs saprastu turpmāko rakstu saturu un haotisko norisi.
Iespējams, kāds no šiem, bezjēdzības kārbiņā sabērtajiem, sērkociņiem spēs aizšķilt kādu saprāta dzirksti, taču šis uzdevums nav jāizvirza sev par pašmērķi. Tas ir tikai un vienīgi faktu apraksts par krāsaino kapsulu iedarbību uz manu bezmiegu.
Jā. Es sirgstu ar bezmiegu. Hronisku bezmiegu neskaitāmu gadu garumā. Tas nav tā, ka man vienkārši būtu apgrūtināts miegs pāris mēnešus. Katru no šo gadu naktīm ,caurmērā, esmu gulējis divas stundas, un tās pašas, šīs pāris stundas, ir bijušas saraustīta un murgaina miega pārņemtas. Un nelīdz nekādas nomierinošās tējas, nekas nelīdz. Pat spēcīgas miega zāles paildzina manu miegu tikai uz pusstundu. Un man ir bail, bail, ka miega traucējumi mani novedīs līdz depresijai, kura var beigties letāli. Man vai kāda universālveikala klientiem, taču letāli. Un tāpēc es pieteicos tam, kas mani ir novedis šajā baltajā kubā.
Es neesmu nedz farmaceits, nedz ārsts, un mana saprašana par zālēm beidzas ar to, ka viņas atrodas aptiekā. Taču šie cilvēki, kuri mani uzrauga, liek rakstīt atskaites un vakaros izsniedz krāsainās kapsulas, šķiet, no ķīmijas zina ko vairāk par Mendeļejeva tabulu. Vismaz viņu radītās zāles ļauj man pilnvērtīgi gulēt. Taču ne bez blakus efektiem.
Tieši šīs blaknes ir tās, kuras tālāk tiks aprakstītas.
Pat nespēju un jau kādu laiku necenšos viņas izskaidrot, jā, kā gan tu vari saprast to, ka katru rītu pamosties kaut kur citur. Kādā pavisam citā telpā, ādā un tēlā. Taču tomēr - naktī es pilnvērtīgi izguļos, jo krāsainās kapsulas lieliski pilda savu funkciju.
Pirmā kapsula bija gaiši pelēka. Es viņu meistarīgi ar mēli iemetu rīklē un aizmigu."