Jul. 7., 2011 | 01:26 pm
jūtos: kā jau jūtos - mīļš un atvērts pret visu plašo pasauli
šobrīd skan: Muse: Mk Ultra
Lūk, ko dara slinkums un 21. gadsimts.
Zīmēju es te skatlogus veikalam vienam. Veikals ēkā, kurā atrodos. Man ir zināmi izmēri vienam stikla laukumam un zināms, ka šādi laukumi ir vairāki un vienādi, taču cik viņu kopā ir — nezinu, nu vai neatceros. Lūk. Un ko es daru? Nevis izeju uzpīpēt, palūrēt un saskaitīt, bet atveru Gugles tantes kartes, lai paskatītos, vai gadienā kāds nav nofočējis.
Kas tālāk? Es jums jautāju — kas tālāk?
Zīmēju es te skatlogus veikalam vienam. Veikals ēkā, kurā atrodos. Man ir zināmi izmēri vienam stikla laukumam un zināms, ka šādi laukumi ir vairāki un vienādi, taču cik viņu kopā ir — nezinu, nu vai neatceros. Lūk. Un ko es daru? Nevis izeju uzpīpēt, palūrēt un saskaitīt, bet atveru Gugles tantes kartes, lai paskatītos, vai gadienā kāds nav nofočējis.
Kas tālāk? Es jums jautāju — kas tālāk?
Links | komentārs 9 komentāri | Add to Memories
Jul. 7., 2011 | 04:33 pm
šobrīd skan: Muse: New Born
TvNet: Vācijā kareivis uz ceļa atrod miljonu eiro un atdod policijai
Vispār šitas ir incanti. Ej tu cilvēks pa ceļu, neko ļaunu nedomādams. Spārdi savā nodabā akmentiņus, plūc pienenes un bezrūpīgi pūt viņu pūkas. Nekā sevišķa. Viss kā ierasts. Ej tu, piemēram, uz pastu. Te, kur gadījies kur ne, miljons! Nākošā aina jau policijā un teksts:" Labdien, man te miljons."
Pirms stundas:
Iet cits cilvēks pa to pašu ceļu. Nekā īpaša. Spārda savā nodabā oļus, plūc ceriņus un bezrūpīgi meklē pilnos ziediņus. Viss kā ierasts. Nāk viņš, piemēram, no peldbaseina. Pārnāk mājās, skatās, a miljona ta nav! "Sūdīgi!", viņš padomā un skrien pie mentiem :"Sveiki! Tā un šitā, pazuda miljons!".
Ierasta lieta. Nekā īpaša.
A es vasarā ar riteni pārvietojos, kas nozīmē, ka nekādu miljonu man neatrast un policijai neatdot. Bet ziemā. Ziemā zem sniega miljonu nepamanīsi un paiesi garām. Bet cilvēki taču zaudē. Noteikti zaudē.
Sūdīgi, ja tā padomā.
Vispār šitas ir incanti. Ej tu cilvēks pa ceļu, neko ļaunu nedomādams. Spārdi savā nodabā akmentiņus, plūc pienenes un bezrūpīgi pūt viņu pūkas. Nekā sevišķa. Viss kā ierasts. Ej tu, piemēram, uz pastu. Te, kur gadījies kur ne, miljons! Nākošā aina jau policijā un teksts:" Labdien, man te miljons."
Pirms stundas:
Iet cits cilvēks pa to pašu ceļu. Nekā īpaša. Spārda savā nodabā oļus, plūc ceriņus un bezrūpīgi meklē pilnos ziediņus. Viss kā ierasts. Nāk viņš, piemēram, no peldbaseina. Pārnāk mājās, skatās, a miljona ta nav! "Sūdīgi!", viņš padomā un skrien pie mentiem :"Sveiki! Tā un šitā, pazuda miljons!".
Ierasta lieta. Nekā īpaša.
A es vasarā ar riteni pārvietojos, kas nozīmē, ka nekādu miljonu man neatrast un policijai neatdot. Bet ziemā. Ziemā zem sniega miljonu nepamanīsi un paiesi garām. Bet cilvēki taču zaudē. Noteikti zaudē.
Sūdīgi, ja tā padomā.
Links | komentārs 8 komentāri | Add to Memories
Jul. 7., 2011 | 09:53 pm
Es apbrīnoju dzejas fenomenu.Nē! Nu tiešām apbrīnoju. To varētu likt kā prozu, bet nē – dalām pa rindām. Kolonnā. Un brīdī, kad vieglu tekstu, varbūt, varbūt neprotamu, bet sadala līnijās, brīdī tajā netveramajā, kāds saskata DZEJU. Nē. Ko tur pārdzīvot. Un nepārdzīvoju – tomēr muļķīga doma.
Tāda izrādīšanās viena.
Un tagad "dzejā"!
Es apbrīnoju dzejas fenomenu.
Nē!
Nu tiešām apbrīnoju.
To varētu likt kā prozu,
bet nē – dalām pa rindām.
Kolonnā.
Un brīdī, kad vieglu tekstu,
varbūt, varbūt neprotamu,
bet sadala līnijās,
brīdī
tajā netveramajā,
kāds saskata DZEJU.
Nē.
Ko tur pārdzīvot.
Un nepārdzīvoju,
tomēr muļķīga doma,
tāda izrādīšanās
viena.
Tāda izrādīšanās viena.
Un tagad "dzejā"!
Es apbrīnoju dzejas fenomenu.
Nē!
Nu tiešām apbrīnoju.
To varētu likt kā prozu,
bet nē – dalām pa rindām.
Kolonnā.
Un brīdī, kad vieglu tekstu,
varbūt, varbūt neprotamu,
bet sadala līnijās,
brīdī
tajā netveramajā,
kāds saskata DZEJU.
Nē.
Ko tur pārdzīvot.
Un nepārdzīvoju,
tomēr muļķīga doma,
tāda izrādīšanās
viena.