Pērkons - 4. Marts 2011

Čuvakam meita, kas visu laiku nesā līdzi "sainīti" ar asinīm. Viņas bračka, kas ir pavisam sīks, domā, ka tas tāpēc, ka māte mira viņa dzemdību laikā, tāpēc pats ļoti pārdzīvo un jūtas vainīgs mātes nāvē, bet māsa tās asinis nēsā par piemiņu. Bet īstenībā ir tā, ka meita nomušīja muterīti un ir nepieskaitāma, tikai tēvs to nevienam nesaka, līdz kādu dienu, pārnākot mājās, ierauga, ka istaba ir vienās asinīs. Jams srazu nojauš, ka meita nomušījusi bračku, un na ar nazi viņu cak-cak, un sadala gabalos, tak izrādās, ka meitai zaprasta tas "sainītis" ar asinīm saplīsis, bet izrēķināšanos redz sīkais dēls un suns. Karoče tēvs šokā par sevi, dēlu un suni. Pamet visu un dzenājas apkārt pa pilsētu vāģī. Atgriežas un kā vienīgo liecinieku novāc suni. Gaļas gabalus aprok kaut kādā kaimiņu pagrabā, bet kopā ar dēlu pārvācas kaut kur ellē ratā pa kreisi. Tēvs savu dzīvi turpina kā paranojas vadīts frīks, kurš dzīvo lielā koka kastē, līdz vienā jaukā dienā, kad viņu apmeklē dēls, kurš vispār sevī noslēdzies nabags, ar kaut kādu zarīnu noindē sevi un dēlu.