Pēc eglītes

Dec. 18., 2010 | 06:18 pm
jūtos: Tērvetes sencis

Tā nu sagadījās, ka gangstermobīlis netika kustināts divas nedēļas, bet ikurāt šodien savajadzējās mājās ieviest zaļu skuju koku. Tā nu apvilcis cimdus, zeķes, zābaciņus, devos uz stāvvietu atbrīvot transportlīdzekli no ciešajām sniega skavām, jo aiz loga netika novēroti nokrišņi un vispār laiks izskatījās jauks.

Iebridis kupenā līdz viduklim un murminot sev zināmus buramvārdus, kas parasti šādās situācijās virknējas īpaši raiti, centos atbrīvot motora kastes vāku, lai pieliktu noņemto spaili aķim. Pēc vairāku minūšu mokpilna darba, mērķis tika sasniegts un iekāpts salonā, lai secinātu, ka pēc aizdedzes atslēgas pagriešanas netiktu novērotas jelkādas dzīvības pazīmes.

Atkal buramvārdi, sniegā līdz viduklim, vecai aķis ārā, jaunais iekšā, aizdedze - fuff. Pielec un rūc.

Ar slotas un sniega lāpstas palīdzību atbrīvoju gangstermobīli, izstūrēju no stāvvietas un ieslēdzu "sētniekus", jo atkal no gaisa krīt baltais draņķis, kas nedēļas laikā atkārtoti apraks spēkratu.

Citās ziņās: spranda atkal čupā, galvu praktiski nevaru pagriezt, līdz ar to – viss ir slikti un nekā jauna visā visumā.

Links | komentārs 28 komentāri | Add to Memories