Maijs. 29., 2009 | 10:46 am
šobrīd skan: Tas taču ir mazs zaķītis!
Kas tad tas, kas tad tas? Tas taču ir mazs zaķītis!
Links | komentārs 2 komentāri | Add to Memories
BOLOGNA FINALE
Maijs. 29., 2009 | 11:40 am
BOLOGNA FINALE - komunisti, arkādes un sirēnas
Divi torņi.
Runa šeit nebūs par «Gredzena pavēlnieka» turpinājumu «Divi torņi», bet jau par iepriekšējā rakstā minētajiem diviem torņiem, ko bagātās itāļu dzimtas it kā cēlušas savas bagātības izrādīšanas nolūkā, bez jebkāda to praktiska pielietojuma. (Sīkāk skatīt iepriekšējā rakstā)
Nu lūk. Pagājušonedēļ satiku savu bijušo kursa biedreni un saņēmu mutisku komentāru par šiem torņiem. Izrādās, ka neesmu vienīgā skeptiķe. Savulaik akadēmijā macījāmies par viduslaiku torņiem, kurus ģimenes cēla, lai paslēptos ienaidnieka uzbrukuma laikā, kā arī paslēptu torņos savu bagātību — lopus, graudus un citu pārtiku. Katrā torņa stāvā bija attiecīgi kūts, noliktavas un dzīvojamās telpas.
Pēc augšminētā komentāra man atmiņā atausa studiju laikā lasītais viduslaiku literatūras daiļdarbs par „daiļās dāmas kultu" un vēl kādu torņu pielietojumu. Stāsts bija par kādu pielūdzēju, iespējams trubadūru, par kuru kāda daiļa, bet jau precēta dāma vienkārši paņirgājās diezgan nežēlīgā veidā. Viņa palūdza jaunēkli (Es sliecos ticēt, ka viņš bija jauns, jo nobriedis vīrietis tā neuzķertos.) uzkāpt tornī un iziet uz augšējās „terases". Pēc tam izeju kāds viltīgais viltnieks aizbultēja (ne jau bez daiļās, bet nežēlīgās dāmas ziņas), un pielūdzējs karstajā saulē guva otrās pakāpes apdegumus. Tāda, lūk, viduslaiku romantika.
Lasīt vēl»
Divi torņi.
Runa šeit nebūs par «Gredzena pavēlnieka» turpinājumu «Divi torņi», bet jau par iepriekšējā rakstā minētajiem diviem torņiem, ko bagātās itāļu dzimtas it kā cēlušas savas bagātības izrādīšanas nolūkā, bez jebkāda to praktiska pielietojuma. (Sīkāk skatīt iepriekšējā rakstā)
Nu lūk. Pagājušonedēļ satiku savu bijušo kursa biedreni un saņēmu mutisku komentāru par šiem torņiem. Izrādās, ka neesmu vienīgā skeptiķe. Savulaik akadēmijā macījāmies par viduslaiku torņiem, kurus ģimenes cēla, lai paslēptos ienaidnieka uzbrukuma laikā, kā arī paslēptu torņos savu bagātību — lopus, graudus un citu pārtiku. Katrā torņa stāvā bija attiecīgi kūts, noliktavas un dzīvojamās telpas.
Pēc augšminētā komentāra man atmiņā atausa studiju laikā lasītais viduslaiku literatūras daiļdarbs par „daiļās dāmas kultu" un vēl kādu torņu pielietojumu. Stāsts bija par kādu pielūdzēju, iespējams trubadūru, par kuru kāda daiļa, bet jau precēta dāma vienkārši paņirgājās diezgan nežēlīgā veidā. Viņa palūdza jaunēkli (Es sliecos ticēt, ka viņš bija jauns, jo nobriedis vīrietis tā neuzķertos.) uzkāpt tornī un iziet uz augšējās „terases". Pēc tam izeju kāds viltīgais viltnieks aizbultēja (ne jau bez daiļās, bet nežēlīgās dāmas ziņas), un pielūdzējs karstajā saulē guva otrās pakāpes apdegumus. Tāda, lūk, viduslaiku romantika.
Lasīt vēl»
Links | komentārs | Add to Memories
Iekrita pastā
Maijs. 29., 2009 | 03:13 pm
jūtos: apjucis
Šī vēstule bija domāta Laimīgajam. Ja neesat Laimīgais un nevēlaties turpmāk saņemt Laimīgajam adresētās vēstules, sūtiet atbildes vēstuli ar norādi – stop.