Pērkons - 22. Janvāris 2009

Sakarā ar to, ka Šulcs ripu ir raidījis manā aizsardzības zonā, esmu spiests to apstrādāt un piespēlēt kādam citam. Taču, kamēr es prātā pārcilāju potenciālos kandidātus, kuriem tālāk padot šo kaučuka gabalu, tikmēr uzskaitīšu savus septiņus punktus mēģinot tajos izklāstīt reti kuram zināmus faktus no manas dzīves. Uzreiz jāpiemin, ka to es daru labprātīgi. Un ne jau tāpēc, ka tas tagad ir tā stilīgi. Vienkārši pēdējā laikā rakstīt tā īpaši nav par ko.

Punkts viens!
Bija tāds gadījums. Kādā no pagājušā gadsimta 7. februāriem Rīgas pilsētas Dzemdību nama telpās parādījos es. Viss tāds cēls un apgarots. Ar vairāk matiem virs galvas un mazāk zobiem mutē, ja salīdzina ar doto brīdi.
Lai gan hronikās nav precīzi minēts kas kalpoja tam par iemeslu, taču iestādes darbinieki manu māti sūtīja mājās ar tekstu — šito mēs paturam, jo — vai nu viņš tūlīt atdos galus vai būs galvā dumšs.

Māņkustība
Esmu sveiks un vesels, bet pārējais tikai detaļas.

Lasīt vēl »