Pērkons - 20. Augusts 2008

Nevienam nav noslēpums, ka dažādas lietas sakārtot vislabāk prot sievietes.

Vakar pārnākot mājās radās luste uzpildīt ar gāzi šķiltavas, un šajā sakarā sāku meklēt dzelteno baloniņu ar sarkano vāciņu. Pirmajā plauktā, kur pēc manām domām vajadzēja atrasties meklētajam objektam, bija viskas cits, bet tikai ne baloniņš. Turpinājumā tika pārmeklētas visas, manuprāt pilnīgi visas, iespējamās un neispējamās vietas, kā rezultātā atradu pat savu sērkociņu kolekciju, bet no gāzes ne smakas.

Brīdī, kad izmisuma pārņemts grasījos ieskatīties pat ledusskapī, pārradās mājās Lēdija. Un ko jūs domājiet — laipni norādīja, lai es vēlreiz palūkojos plauktiņos, skapīšos, nišās un šķirbās, bet pēcāk aizgāja uz vannas istabu un no turienes atgriežoties, par sevi priecīga, pasniedza man meklēto baloniņu.

Kā? Kā, pie vella, man varēja neienākt prātā ieskatīties atvilktnē kur glabājas smiņķi?

Sēžu un baidos. Un šitā es sēdēšu un baidīšos līdz pat 16.septembrim.

Šajā neizteiksmīgajā datumā man ir vizīte pie baltsvārčiem, kurus es principā neapmeklēju. Man pat ģimenes ārsta nav.

Ak, un es iešu nevis pie vienkārša ārsta, bet gan kaulu lauzēja.

Beidzot vajadzētu tikt skaidrībā ar sprandu, kura man veiksmīgi ir izsista jau astoņus gadus, un kuru visus šos gadus pats bīdu vietā.

Scary!

Es sāku nožēlot, ka neiepirku biļetes uz Sex Pistols.

Jā, un vienam iet lauž.

upd:
Krisam de Burgam aizliegts uzstāties Irānā! Kā es saprotu Irānu!