Pērkons - 27. Janvāris 2006

Ak šie maukas bērni! Ekskrementu trauki, meļi, zagļi, liekuļi, viltotāji un krāpnieki, nodevēji, laulības pārkāpēji, rīmas, gļēvuļi, izvirtuļi, dusmās nesavaldīgie, ķeceri, nenoturīgie, slepkavas un laupītaji, lādētāji, sadomīti, augļotāji, simonieši, nekromanti, naida sējēji, kukuļņēmēji!

Tāks. Ir uzspīdējis mazs cerības stariņš. Pērkons raustas drudzī...

Nē. Tomēr nav. Vair nav nekā. Pat emocijas trūcīgas un iekšā tāds kā tukšums. Dusmu arī nav. Zinu tikai vienu - tā un tik ļoti iemīlēties es vairs nekad nevarēšu. Kaut kas iekšā ir salūzis.

Njā. Nu rekur mana mīlestība, kuru es šodien gribēju pirkt, bet viņa ir izņemta no apgrozijuma...
Lūk deļ kā man sāp sirds. Lai gan vairs nesāp. Kā jau teicu - ir tikai tukšums...