January 1st, 2011

• Nekā jau nepietrūkst
• 1/1/11 01:38 pm
• Ir saule, debesis,
  
  Un maize abrā rūgst.
  
  Un bērni dzimst -
  
  Nekā jau nepietrūkst.
  
  
  Bet skaidri jūti,
  
  Pirmais sniegs kad snieg,
  
  Ka nepietrūkst,
  
  Bet arī nepietiek.
  
  
  Jo tas, kas dabūts,
  
  It nekur nav liekams,
  
  Un tas, kas liekams,
  
  Ir tik nepietiekams.
  
  
  Un tad, kad zvaigzne krīt,
  
  Tā it kā iekož:
  
  Viss nepaliekošs ir
  
  Un nepietiekošs.
• Current Music: klusums
  Current Mood: pensive
• 0 commentsLeave a comment

• Vēlēties
• 1/1/11 01:43 pm
• "Es gribu tādus auskarus, kā viņai. Nu tādus riņķus, tikai lielākus. Un no zelta," - izrādes starpbrīdī čukstēju.
  
  Reiz ievēlējos to puisi. Un viņš mani aicināja, bet es nezināju, ko ar viņu iesākt. Tad es vēlējos vēl daudzus citus notikumus, puišus un pavērsienus, kas viņus atstūrētu līdz manām durvīm. Un nudien lielākā daļa velmju piepildījās. Nesen pēc šķiršanās ( pavisam parastas, ar sāpēm, pārdomām, eksistenciālu izmisumu, svaiga gaisa malku pēc raudām un spirgtumu, ko sniedz jauniegūtā brīvības sajūta) es gribēju izrevidēt dzīves telpu no "atgādinātājiem", sienas bija atmiņu piesūkušās, gribējās tās nokrāsot. Vispār negribējās tur darīt neko; vienkārši nenākt mājās. Tad es vēlējos dzīvokli Vecrīgā un kaķi. Tiešām. Bez jokiem. Un tas pats pie manis ieradās. Ne gluži tādā veidolā, kā biju iztēlojusies. Atnāca ar visu kaķi un kaķa saimnieku. Es ievēlējos meitiņu. Klusi saucu viņas vārdiņu spilvenā, līdz viņa pieteicās.
  Ko lai no tā visa secina? Lai Tevis pašas nesajēgšana, ko vēlēties, nesabojā to jaukāko, kas Tev ir? Nez, varbūt jau... Taču es zinu, ko vēlos, tikai nezinu, kā atrast tādu, kurš spēs to piepildīt. Varbūt ievēlēties stiprāk?
  
  Cidoniju ievārījums beidzies. Suns pagalmā vaukš kretīniski, kamēr vīri sniegu tīra. "...un sirds tā laimīgi pukst man."
  Nu tad laimīgu ;)
• 0 commentsLeave a comment