December 30th, 2010

• Holy grenade - dreams of freedom
• 12/30/10 02:14 pm
• ...apelsīns piebikstīts ar krustnagliņām, apsiets ar striķīti, kurā vēl ievērta kanēļa miziņa, un virsū vēl egļu zariņš. Lūk, karstvīna "bomba". Pēc skata atgādina "holy grenade" no Tārpiņu spēles. Tātad, ko es vispār gribēju teikt... Vakar bijām draugu vakariņās. Mans vecais vēl joprojām valkā manis dāvāto kreklu, vesti un auskarus. Sievai tas laikam neienāk prātā. Ko tad metīs ārā tādas labas lietas? :)) Viņi abi ar sievu ir baigie mīluļi. Viens otra cienīgi. Vispār viņiem abiem pamatīgi noveicās. Man šķiet, ka to, cik ļoti patiesībā, viņi nenojauš. Cūkas laime - tā tas laikam saucās. Ne es cūka, ne man laime. Varu sākt gatavot geišas namiņu, kā jau sen senos laikos fantazēju - ar buduāru sev (kur atļauties visu, ko sirds kāro, gan aizskarus, gan ādas dīvānu) un daudzām istabiņām saviem bērniņiem no dažādiem krāšņiem vīriešiem, kuri visi kā viens būs "superkrāni" ar visām no tā izrietošām sekām, t.i. nevarēs baigi uz viņiem paļauties. Man jau neko nevajag, tikai to, ka priceless - siltumu un mīlestību :p Arī fizisko. Jāpaklausas Pampkini. Raindrops. Kā lai atrod izeju no šī sastrēguma... Doma par šķiršanos uz mirkli liek justies tik... brīvai. Darīt tik daudz ko. Atkal sev jāatggādina, ka nav viss jāzaudē, lai saprastu, ka esmu brīva jau tagad darīt diezgan daudz. Vienam paziņam dienasgrāmatā bija ierakstīt kareivīgā pussaudžu maksimālisma stilā - Nost ar visu, kas kavē personīgo izaugsmi. Neesmu pārliecināta, ka šī būtu izaugsme. Varbūt pat regress, bet reizēm baigi gribas visu triekt pie vella mātītes. Tētis teica, ka dzīves uzdevumi iet pa spirāli. Ja reiz šo neesmu atrisinājusi, tad tas atnāks atpakaļ vel grūtāks. Nu nez, vai daudz grūtāks tas vairs var kļūt. Iespējams jau vienreiz pieņēmu vieglāko lēmumu. Šķirties ir vieglāk nekā labot.
  Vecis man uzdāvināja čībiņas. Ne jau ziemassvētkos. Tāpat uzdāvināja. Ikdienas lietošanai. Ir praktiskas, ērtas, ne pārāk seksīgas. Kaut kas līdzīgs vaļiņkiem :))) It kā mīļi un gādīgi, bet nevaru saprast, kā uz šādām lietām reaģēt. Ceru, ka dāvanas nekļūs "omīgas" un "opīgas", kaut arī es pati arī neesmu baigos uzdevumu augstumos ar oriģinalitāti. Ai, stereotipiskas dāvanas vīrietim - kaklasaites utmldzigi, un mana īpašā dāvana vecim no ebay vēl nav ieradusies. Kavējas jau 2 nedēļas. Forši, ne? "I want my money back." Gribējās uzdāvināt kaut ko paliekošāku par kaklasaiti vai smaržām šajos ziemassvētkos. Meitiņas pirmajos ziemassvētkos.
  Bērniņš ir tik jauks un tik mīļš. Pamostas naktī, ieraudas, bet tad atkal tā smaida. Kā lai es dusmojos uz bērniņu, Dievu vai likteni? ja man ir viņa, sen aicināta, klusi izsapņota, maza, mīļa meitenīte, meitiņa man pašai sava. Gada neticamākais pavērsiens viņam. Nudien.
  Lūk atcerējos, arī ironiski. Kad šķīrāmies, vecis teica, ka gribot viens, kaut gan tā nebija gluži taisnība. Viņš gribēja neatkarīgi drāzties apkārt un tad atgriezties pie manis kā varonis. Teicu, lai pakonsultējas ar vientuļajiem, vai ir tik forši. Teica, esot apjautājies. Reizēm esot vientulīgi, bet tā jau var dzīvot. Kā Ziedoņa dzejā "... var jau.." /Bez mīlestības nedzīvojiet/. Un es teicu, ka esmu pārliecināta, ka arī šis vientuļnieks būtu priecīgs, ja kāda viņam bērnu dāvātu. Lūk, domas un darbi.
• Current Music: Nick cave - Deanna
• 0 commentsLeave a comment

• winter - horses
• 12/30/10 03:09 pm
• Atkal gribas klausīties Tori Amos. Tas nav uz labu.
• Current Music: Tori
  Current Mood: bitchy
• 0 commentsLeave a comment