September 19th, 2010

• Bērniņš!
• 9/19/10 06:42 pm
• Viņa ir klāt! Uhh, tik daudz domas un pārdomas no dziļākas bēdu lejas par attiecībām varbūt ar "ne Īsto", neizrunātajām lietām un neiejūtību tik sasodīti piesātinātajā mirklī līdz gaišam priekam par piedzimušo meitiņu un tomēr tik ļoti gādīgo jauno tēti... Ehh, centīšos sev atgādināt - tie tikai pārpratumi, viņš tā nedomāja, nepadomāja, neiedziļinājās, pieņēma, ka ir šitā, kā rezultātā man sāpēja ļoti..
  
  Kāpēc jāstrīdas ar vecmāti? Viņa taču ir galvenais dzemdību pasākuma dīdītājs, un pie viņas piesakoties, esmu izrādījusi savu uzticību viņas prasmēm, lai vai kādas tās būtu, galvenais, ka tiekam galā. Un aiz cieņas pret mani var taču nestīvēties pretī viņas prasībām par apģērbu, pat ja tas šķiet muļķīgi. Nieks vien ir, nu kādēļ tad nevar paklausīt. Man tas baigi aizķērās, ka spītības dēļ var ziedot manu sirdsmieru tādā brīdī, kad tāpat jau dzīvības un nāves domas prātā. Viņš laikam nepadomāja par to, ka mani viņa tā brīža spītība vēl morāli spīdzina, jo ne tikai neērti no vecmātes, bet arī tas, ka es taču gribēju, lai viņam būtu kas jauns, "bez vēstures" mugurā, kad dzims bērniņš. Kaut kas ko nevarētu redzēt viņa vecās fotogrāfijās ar bijušo draudzeni... Sev arī nopirku speciāli šim pasākumam gaišu kreklu. Vēlāk atdošu bērniņam. kad būs liels. Sak', še, ņem, tavs dzemdējamais krekls :)
• 0 commentsLeave a comment

• aurum
• 9/19/10 06:53 pm
• Valkāju vecos zelta auskarus. Nu tos, kurus vecais vecais uzdāvināja. Jaunais neko nav uzdāvinājis. Katru reizi, kad pieminu zeltu, laikam baidās, ka runāju par apgredzenošanu... bet es pat reizēm neesmu pārliecināta. Līdz galam. Ka mums izdosies.
• 0 commentsLeave a comment