Pēc vairāku stundu urbšanas darbiem man ir aizkritusi dzirde. Jau divas dienas runāju divreiz skaļāk nekā parasti, nemaz nerunājot par muzicēšanu.
Bet viss ir baigi forši.. velku no kabatām pārpalikušos benčikus, jo vienkārši atsakos cigaretes pirkt veikalos un kontrabandas partija ieradīsies tikai nākošās nedēļas vidu.
Un vēl esmu sapratis, ka galīgā hlamā man patīk klausīties arī
dzērāju mūziku. Tukšojot savu pēdējo aliņu šūpojos līdzi un domāju par to cik sūdīgi man būs no rīta, jo zinu, ka man vairs nav ibumetīna.
Un vēl uz ziemassvētkiem gribētu, lai man uzdāvina kādus 100 latus, lai es varētu nopirkt garās hromātiskās armoņikas ar visu statīvu un alta blokflautu.