| Atkal? |
[11. Jan 2006|15:51] |
|
Kāpēc līdz ko visam būtu jābūt ideāli sākas šaubas manā iekšienē. Šaubas plūst caur pirkstiem gluži kā ūdens rītos no krāna. Un es nejūtos vīlusies. Atkal iekšā ši vienaldzības sajūta- lai jau plūst. Bet kas būs rīt, kad man atkal gribēsies mīlēt, bet šaubas būs jau visu aiznesušas? |
|
|