| Joprojām.... |
[5. Nov 2005|21:12] |
Joprojām lidoju, joprojām skumstu, joprojām meklēju....
Es nepārstāju lidot, pēc brīža, kad tevi satiku.
Es skumstu, jo tomēr attālums ir liels un man negribas tevi zaudēt.
Vēl meklēju tavus glāstus, skūpstus, rokas.
Atkal gribas apskaut tevi līdz elpas trūkumam.
Gribas iekrist gultā un zināt, ka pirms miega tu atnāksi lai mani noskūpstītu.
Es negribu domāt par to, kas nenotiks.
Es negribu domāt par to ka viss var zust...
Es būšu te...
Meklēšu...
Sasaukšu...
Un varbūt skumšu....
Esmu iemīlējusies, ar to viss būs izteikts.... |
|
|