| |
[7. Sep 2005|08:27] |
|
Jā grūti man saprast nesaprotamo. Kā vienā jaukā dienā, kāds man mīļš cilvēčiņš var vienkārši nakts tumsā zaudēt savu māmiņu? Lai arī cik tas skarbi nelikos tas ir skarbi. Un citu māmiņu vairs nenopirkt, un citur glāstus nedabūt... Kā es vēlētos viņai palīdzēt, atrast sevī tos vārdus, kas mierinātu, bet nevaru. Kā es gribētu visu vērst par labu, bet nevaru... |
|
|