Steidz mūsu dienas līdzi putniem mēmiem
Un bieži atmiņās tās pārvēršas par ērmiem tādiem
Tos grūti redzēt, atcerēties,
Tādos grūti iemīlēties.
Nāk rīts un vakars, atkal rīts.
Un atkal saulriets negaidīts.
Es sēžu, skatos saulrietu
Un tomēr neredzu nekādu līdzību
Ar to ko redzēju
Vai arī pirms nedēļas Jūrmalā.
Tas taču katru dienu ir viens un tas pats.
Kā rokās sen notrītais Latvijas lats,
Bet ik vakaru tas kaut kā savādāk spīd
Un maza balstiņa man iekšā īd.
Tas piemēru mums rāda
Krāšņa ikdiena kāda
Ir jākrāso savās atmiņās
Izteiktās biezās rindiņās.
Un lai savas dzīves saulrietā
Siltā un mierīgā vakarā
Mēs varētu smaidot nopūsties tad
Un teikt- kas tāds vairs nebūs nekad.
Beidzot pabeidzu savu maajasdarbu literatuuraa.. tikai nezinu vai skolotraajai patiks 1nos naktii rakstiita dzeja.. :)).. ko juus teiksiet? :) .. tagad gan ieshu guleet..
uzrakstiiju kaut ko un nodzeesu.. atkal uzrakstiiju ko citu.. un atkal nodzeesu... laikam nav veerts.. :)... man vienkaarshi ir prieks dziivot.. :)
Shodien literatuuraa skolotaaja citeeja kaada jaunaa dzejinieka dzejoli par janjtaarpinju
Es uzkaapu,
Vinjsh nodzisa.
:D.. dzejolis.. :))))))))).. nu piedodiet...