Sapņi
Sapņi, jūs sapņi ka kūpoši zirgi,
Raujiet no zemes prom dvēseli manu,
Dzirdiet, cik apkārt skan kapsētu zvanu -
Griezīgu jūtām kā pilsētu tirgi.
Vējaini sviežas skats tāļuma dzīlēs,
Atmnirdz kā pērles tur pretim man krasti,
Kaut neizkāpjami, vēl neparasti,
Dvēsela jau mīl tos un mūžīgi mīlēs.
Sāpes un ciešanas vējpilnas buras
Būs man, kas pārraus kā zibeņi tāles,
Nopļautais tālums aiz manis guls vālēs,
Sirds būs bez ostas uz jūras, uz jūras...
Sapņi, jūs sapņi ka kūpoši zirgi,
Raujiet no zemes prom dvēseli manu,
Dzirdiet, cik apkārt skan kapsētu zvanu -
Griezīgu jūtām kā pilsētu tirgi.
Aleksandrs Čaks