| 12:00a |
naktis
ejot pa šoseju dejot seno cilvēku mežonīgo deju. tā, ka elpa aizraujas un kājas sāp pēc dažām minūtēm, dejot. gar zhogiem un stiepleem ejot konfektes eest un dejot, tumsaa katiities un elpas mutuljus veerot. peedeejaas 3 naktis bija jaukas. peedeejaas triis. briinumsveciites man ir pakas, veselas triis. jaa, veselas triis. dedzinaat sveciites, briinumus gaidos, sekojot saukumam, dedzinaat.
es.. pasmaidiet lūdzu.
paldies [*pasmaida] |
| 12:04p |
tajaa tekstaa laikam ir daudz kljuudu
nee. vinjam negribas lidot. nee. nekam konkreetam patiesiibaa. un nevienam. gan jau kaadam. es domaaju, noteikti pasaulee ir kaads vinsh, kam negribas lidot. pat ja taa ir vinja, kurai iekshaa seezh vinsh. vai kura kaadreiz bija vinsh vai buus vinsh. nu jaa. kaada starpiiba patiesiibaa, jo runa tik pat labi var iet (runa nekur neiet tachu, cik var atkaartrot!) arii par tas. un tagad mees vareetu veltiit vismaz pusi dienas, domaajot par to, cik ljoti gribas lidot akmenim. bet nevajag sniegties peec tuvaakaa un mest. ne jau taa. peeksnji palikt vieglam, vieglam, pacelties un lidot kaa puukai, kur acis, vai veejsh raada/nes. ne jau roka, ko vada kaada peleeciiga masa, kas atrodas kaula kastee, pashaa radiijuma (taa, kas met) augshaa (veel augstak tam patiesiibaa ir tikai mati un varbuut arii cepure, ja indiviids neatsakaas taadu neesaat. ja anu veel ir visadi nostaasti par auraam vai ko taadu, bet man neliekas, ka shoreiz runa iet (nu jaa, jaa, neiet) par to). un tai pat laikaa mees varam izteeloties puuku. un meegjinaat uztvert vinjas domas. man liekas, ka arii vinjai ir raksturiiga dziivajam piemiitolshaa veelme buut kaut kur, kur vinjas nav. taatad. man liekas, vinja domaa, ka buutu jauki, ja veejs nesvaidiitu visu laiku un nebuutu jaapraato visu laiku, kur atradiisies naakoshjaa briidii.
bet vakar vakaraa man palika nedaudz skumiigi (peec shejienes sesijas, mhm). man parasti paliek skumiigi kad es domaaju par to, par ko es tajaa briidii domaaju. tachu tad skumjas transformeejaas izklaidiigaa sapnjainiibaa, kuras ietekmee es iekaapu nepareeeizajaa tramvajaa. bet nu neliela beeda - tramvaja kartinja taapataas nederiiga, jo pagaajsmeenesha - tramvaja vadiitaajs saprata, ka es sajaucu un izlaida mani krustojumaa. un man tas likaas pat diivaini, jo es nudien neuzvedos histeeriski. staaveeju vien pie durviim klusi smaidot. (skan kaut kaa klishejiski laikam un man te ir daudz iekavu, nez, vai iekamvaam nesaap buut (tikt izmantotaam)? burti gan jau ir pieradushi.. par iekavaam gan es neesmu tik drosha). un tad man likaas, ka es uzreiz ieshu guleet, gribeeju tikai piepildiit teejkannu riitam, bet jau gaitenii es sapratu, ka nebuus gan taa un ka patiesiibaa taa buus 4taa nakts. shoreiz gan nebija necik ilgi. laikam pat ne divas stundas, jo pirmdiena tachu ir naakoshaa (tagad vinja jau ir, ja nezinaajaat) un pirmdienaas, kaa zinaams, paagri jaaceljas. vismaz nguleet liidz 12tiem-2iem, kaa liidzshineejaas 3 dienas nevar. nu jaa. ar mani esot gruuti dziivot, jo es paaraak daudz gribot (taa laikam arii ir) un arii sniedza neloielu ieskatu no seerijas tu esi tomaats un tas, ka siltumniicaa nedaudz paveera durvis un uzpuuta veejinsh, taa ir tikai neliela puusminja, bet tu jau raujies taa, it kaa tu buutu aaraa un ziema buutu klaat nu jaa. nekaada pamata domaat, ka ir savaadaak :) un te tagdinjaas ir padaudz cilveeku. agraak sheit vienmeer vinju bija maz. bet tagad taadu ir daudz pat te. visadas rindas un taa taalaak, varbuut ir gadiijies ar to saskarties, bet var buut arii ka ne. un man nav ne jausmas, es nevaru izlemt. bet gan jau tulinj tulinj. ja vien kaads no jums buus (ir?) ticis shitik taalu un ja vispaar buus taada tik taalu tikshanas iespeeja, tad gan jau es shito briesmiigo dilemmu buushu atrisinaajusi, un kaut ko izdomaajusi. |