urn:lj:klab.lv:atom1:pelicanbaltie dzidriepelicanpelicanar.burvi@gmail.compelican2016-11-25T17:00:50Z2016-11-25T17:00:50Zurn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4250542016-11-25T18:58:002016-11-25T18:58:002016-11-25T17:00:50Z2016-11-25T17:00:50Znovēroju, ka cilvēki, lai atvairītu domas par patiesību, vīnu, naudu un gaļu ir sākuši dēvēt par vīniņu, naudiņu un gaļiņuurn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4249352016-11-12T13:26:002016-11-12T13:26:002016-11-12T11:28:19Z2016-11-12T11:28:19ZRīgas centrs mani iztukšo. pāris stundu laikā. sajūta, it kā kāds būtu mugurā iedūris cauruli, pa kuru tintirinn aiztek enerģija. bet mikrorajonos ir okurn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4245452016-11-01T10:29:002016-11-01T10:29:002016-11-01T08:32:38Z2016-11-01T08:32:38Zes zinu, ka daudz stiliīgāk būtu būt mīlestības caurstrāvotai, apzinātai un visu pieņemošai, bet tomēr jauka diena būtu tā, kurā es nedzirdētu Renāra Kaupera blējošo āža vokālu.urn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4240872016-10-22T15:36:002016-10-22T15:36:002016-10-22T12:36:18Z2016-10-22T12:36:18ZRūta Beirūtaurn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4237082016-10-22T15:26:002016-10-22T15:26:002016-10-22T12:27:27Z2016-10-22T12:27:27Znespēju izturēt lēni dziestošus procesus. es būtu tas, kurš pats to zirgu nošauj un pēc tam kliedzurn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4236112016-10-10T23:45:002016-10-10T23:45:002016-10-10T20:50:41Z2016-10-10T20:50:41Zhumpalošanās manī izraisa bezgalīgas skumjas. tāda nabadzīgā cilvēka mazā uzvara. un tas, ka daļa manu draudzeņu ar sen jau normāliem ienākumiem vēl joprojām to dara, jo taciņa ir iemīta un tā rakņāšanās tajā smārdā ar Lielo trofeju iznākumā un dienas prieciņu galā man vispār viegli rauj širmi.urn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4233222016-10-10T18:17:002016-10-10T18:17:002016-10-10T15:19:33Z2016-10-10T15:19:33Zfranču valoda man atgādina satrauktu nervozu putnu, piemēram vīrišķīgu vistu ar nervozām galvas kustībām. bet ir ļoti skaisti, kā izvietojas žokļi, un vaigu kauli, kad viņi runā. tas tā, droši vien nav svarīgi, bet katreiz kuļās pa galvu, kad skatos vai klausos.Dēlsurn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4229782016-08-24T19:20:002016-08-24T19:20:002016-08-24T16:21:37Z2016-08-24T16:21:37Z"esmu oranža lidmašīna un tu esi Blūū Skaaai"Uzacu laiksurn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4226882016-06-09T11:46:002016-06-09T11:46:002016-06-09T08:46:48Z2016-06-09T08:46:48Zdziļi apakšā man reāli krīt uz nerviem visi šitie trendiurn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4225912016-05-11T16:08:002016-05-11T16:08:002016-05-11T13:15:23Z2016-05-11T13:15:23ZEs kādreiz domāju par to, kā būtu, ja cilvēkiem būtu astes. Un tad protams nonācu pie tā, ka tur nekā forša nebūtu, jo tie ir tādas nekontrolējamas, nodevīgas standziņas, kas nevar savaldīties apkārtējiem neizstāstīt, kā jūties. Nu un lūk, pēdējo gadu notikumu fonā man ir sācis raustīties viens plakstiņš. Un viņš raustās diezgan nemanāmi citiem, bet ļoti manāmi man, un viņš raustās, katreiz, kad mani kaut kas satrauc. Interesanti ir tas, ka es uzzinu, kas mani patiesībā satrauc. Piemēram, gaidu kādu cilvēku un viņš ierodas. Momentā sāk raustīties. Un cik ātri mans satraukums pāriet. un ka paskatīšanās pa logu, mani vienmēr nomierina.urn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4221852016-03-06T17:46:002016-03-06T17:46:002016-03-06T15:47:38Z2016-03-06T15:47:38Zpēdējā laikā esmu gaļas policija.urn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4219782016-03-05T02:06:002016-03-05T02:06:002016-03-05T00:14:59Z2016-03-05T00:14:59Zir tādi ņurcamie cilvēki. kad ieraugi, gribas ņurcīt. un viņi ņurcās tik labi. un ir tādi ar kuriem dejot ar acīm. labāk muti nevērt vaļā. jo tas, kas iznāk, ir tik neautentisks, bieži griezīgs, vistains. un tad ir tie, kas ir tik tālu, bet var sajust ar skaustu, kur viņš telpā atrodas. un tad ir visi ļļļi. rokas, kājas kustās, bioloģiska masa. un visu šo masu, ar spalviņām apaugušām ausīm un ādamāboliem un adīttiem džemperiem vienlaicīgi gribas mīlet un izvemt.urn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4216642016-01-27T11:41:002016-01-27T11:41:002016-01-27T09:43:26Z2016-01-27T09:43:26Zpieaugušie, kas šļupst, mani dara traku. dūres savelkas un elpa aizsitas. kaut kāds pelēkais mētelis tumšā, tumšā pagrabā.urn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4213962015-11-23T21:36:002015-11-23T21:36:002015-11-23T19:37:44Z2015-11-23T19:37:44Zun man ļoti trūkst tas mirdzums, kas apstaro visu, kad zini, ka Tev ir kāds īsts draugs.urn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4212182015-11-23T21:15:002015-11-23T21:15:002015-11-23T19:29:20Z2015-11-23T19:29:20ZNeesmu satikusi savas vecmammas. Bet vienmēr esmu ilgojusies pēc nezināmās sievietes, kas nedabiski iztrūkst. Tad es viņu vizuāli konstruēju savās iedomās. Viņa izskatās šādi:<br /><img src="http://content32-foto.inbox.lv/albums/s/sergio_q/zerkalo/img004-1.sized.jpg?1448306874">urn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4210422015-10-10T20:13:002015-10-10T20:13:002015-10-10T17:22:31Z2015-10-10T17:22:31Zvisnežēlīgākais strupceļš ir fiziskas sāpes. Kas padara vecumdienas nožēlojamas, nāvi baisu. kas piešķirtas, lai būtu bioloģiskās masas pašsaglabāšanās un ķermeņa instinktīva vēlme sevi aizsargāt. šitas ir reāli negodīgi. Pēc dažām sarunām par vispasaules vežiem, kas paši neapzinās, ka ir vēži, bet instinktīvi aug un dzīvo un priecājas. Varbūt arī es esmu veža šūna lielajā bildē. Normāls process, kas kaut ko attīsta, turpina, noārda. Viss būtu fine, ja nesāpētu. <br />īsāk sakot esmu atpakaļ eksistenciālismā.urn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4207102015-02-13T12:10:002015-02-13T12:10:002015-02-13T10:13:56Z2015-02-13T10:13:56Zman šķiet, cilvēki dusmīgi un ierūguši kļūst, ja viņiem nedod laika skumturn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4204532014-05-06T23:52:002014-05-06T23:52:002014-05-06T20:53:45Z2014-05-06T20:53:45ZĻaunums atnāk pie tiem, kas ir ievainoti. Bet ir brīdis, kad tu uzaicini sevī tumsu.urn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4202262014-01-02T12:17:002014-01-02T12:17:002014-01-02T10:18:30Z2014-01-02T10:18:30ZFish in the sea you know how I feelurn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4199552013-11-26T01:27:002013-11-26T01:27:002013-11-25T23:27:21Z2013-11-25T23:27:21Zpirmās man noveco rokasurn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4196332013-09-11T23:49:002013-09-11T23:49:002013-09-11T20:52:08Z2013-09-11T20:52:08Zkad kopdzīvē ar vīrieti piedzimst bērns, par sevi var uzzināt visādas interesantas lietas, piemēram, ka tu ne vienmēr esi pēc maijpuķītēm smaržojošs elfu bērns, bet mēdz arī pārtapt par recekļveida briesmoni ar žilešu zobiem un luminiscējošu skābi uz mēlesurn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4193322013-08-21T17:33:002013-08-21T17:33:002013-08-21T14:36:50Z2013-08-21T14:36:50ZVakar skatījos filmu par to, cik labprātīgi cilvēki notic baumām, kas vēsta kaut ko negatīvu. Un nekur tālu, jau neesmu arī es, kas bērnībā ticēja, ka tur kur izbirst sāls, rodas vampīrs un pat pirms gada vēl vienubrīd apsvēru, ko iesākt ar to pasaules galu.urn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4191952013-07-06T00:15:002013-07-06T00:15:002013-07-05T21:15:44Z2013-07-05T21:15:44Zlīdz ko tu kaut ko nosauc vārdos, tas zūdurn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4188682013-03-10T23:37:002013-03-10T23:37:002013-03-10T21:37:16Z2013-03-10T21:37:16Z<img src="http://content27-foto.inbox.lv/albums/s/sergio_q/10-03-2013/img016-1.sized.jpg" />urn:lj:klab.lv:atom1:pelican:4187592013-03-06T23:14:002013-03-06T23:14:002013-03-06T21:15:33Z2013-03-06T21:15:33Zkā tā var būt, ka cilvēki vēljoprojām nēsā un pērk posmaino resno kāpuru jakas?