Stāsts un domas - 12. Maijs 2008

Valdības pasūtītas pašnāvības un nopietni, pat svinīgi klusi vīri maskās. Viens pēc otra tie krīt, tie ar ceļiem ietriecas zemē, skumji par pārdzīvoto un nepiedzīvoto. Mazliet aizdomājušies par tiem, kas raudās pēc viņiem un to lielo Jēgu kādēļ.
Lielo Jēgu kādēļ tie mirst šodien un rīt. Par mani, par Tevi. Varbūt tomēr pratīsimies nomirt viņu vietā?

Oh what a circus, oh what a show.
Oh what grey nights, oh what love...