(bez virsraksta)
Jun. 29., 2007 | 12:42 am
Pusnakts kulinārās izklaides ar olām virtuvē, cenšoties šķidros cālīšus izliet uz pannas un radīt kautko, kas kaut mazliet atgādina ēdienu. Pusnakts sarunas ar Viņiem un apcere par to, cik labi bija, kad bija. Kas bija?
Drīzāk, kas nebija. Ko mēs neizdarījām, ko mēs nepateicām un kad mēs aizgājām prom, katrs uz savu pusi.
Pazīstamas sejas kinoteātros un īdzīgi cilvēki Pārdaugavas klusajās, koka mājiņu ieskautajās ieliņās. Vai arī Ķengaraga daudzstāveņu pagalmos. Vai arī mūsu lapenēs, kur rāmi, kautkur tāli, bet joprojām smaržo rozes ar ceriņiem. Rozes - jo skaisti. Ceriņi - jo atmiņas. Jūra.
Nespēju palaist Tevi vaļā šonakt. Itkā mazliet - piedod. Itkā...savādāk man nekā cita nebūtu. Vien Tu.
Pārāk daudz Tevis pēdējā laikā.
Drīzāk, kas nebija. Ko mēs neizdarījām, ko mēs nepateicām un kad mēs aizgājām prom, katrs uz savu pusi.
Pazīstamas sejas kinoteātros un īdzīgi cilvēki Pārdaugavas klusajās, koka mājiņu ieskautajās ieliņās. Vai arī Ķengaraga daudzstāveņu pagalmos. Vai arī mūsu lapenēs, kur rāmi, kautkur tāli, bet joprojām smaržo rozes ar ceriņiem. Rozes - jo skaisti. Ceriņi - jo atmiņas. Jūra.
Nespēju palaist Tevi vaļā šonakt. Itkā mazliet - piedod. Itkā...savādāk man nekā cita nebūtu. Vien Tu.
Pārāk daudz Tevis pēdējā laikā.