(bez virsraksta)

Jan. 16., 2007 | 11:25 am

Kādudien Tu nomirsi un es Tevi palēnām aizmirsīšu.
Tavu vientuļo vienaldzību, Tavu matu un acu krāsu, Tavas lūpas, smaidu un smieklus. Tu būsi daļa no tā tukšuma manā sirdī. Tu būsi kautkas netverams un nesasniedzams.
Un varbūt Tu teiksi, ka no tā nemirst. Un varbūt - Tu nemirsi. Bet es? -

Es šodien dzirdēju Tavu balsi.

Link | ir doma | Add to Memories