(bez virsraksta)
Jun. 28., 2006 | 09:46 am
Es gāju Tev blakus. Tu smaidīji kā parasti - varbūt mazliet gaišāk, nekā es atcerētos, varbūt mazliet skaļāk skanēja Tavi smiekli un varbūt bija mazliet vairāk skumju Tavās acīs, kopš pēdējo reizi satikāmies. Un kad tas vēl bija?
Man vienmēr bijusi sajūta, ka Tu man tici. Kaut kādā savā izsmējīgā veidā, bet tici. Tam, kas es esmu un kas es vēlētos būt. Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai Tu justos labāk - kaut vai tādēļ vien, ka saki man paldies par to, ka Tevi atceros.
Man vienmēr bijusi sajūta, ka Tu man tici. Kaut kādā savā izsmējīgā veidā, bet tici. Tam, kas es esmu un kas es vēlētos būt. Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai Tu justos labāk - kaut vai tādēļ vien, ka saki man paldies par to, ka Tevi atceros.