Stāsts un domas - 27. Februāris 2006

Nolikt galvu uz Tava pleca, paslēpt seju Tavā klēpī - bet šķiet, ka Tev vienalga. Mani tukšie vārdi noskan gar ausīm kā krītošas lāstekas, ceļi salūst Tavā priekšā un kautkur skan jūra. Es varētu - varētu iet līdz galam. Sagribējās sajust auksto ūdeni sakļaujamies virs galvas.
Un tāds iespējams tad arī paliks mans sapnis - nepiepildīts.