| 12:30p |
Beidzot radās iespēja noklausīties jauno Nika Keiva albumu, bet muzikālā gandarījuma satraukums drīz vien izplēnēja, laikam kaut kur iekšā es vēlējos dzirdēt no šiem vecajiem vīriem ko vairāk, vai esmu vīlies - grūti pateikt, tas tomēr ir Nikījs. Dziesmās bija saglabātas ierastās iezīmes - melni pamācošas, sajūta tāda, ka mūziķiem gribējās ēst. Vienīgais, ko gribējās pajautāt; "Kāpēc vajadzēja kopēt pašiem sevi?" |