peleejums' Journal

Logi
Ēdot brokastīs pankūkas, kuras pildītas ar iebiezināto pienu, bija jau gana gardas, gribējās sajust man arī pildījuma garšu, bet lai paliek tikai pankūka. Tikai pēc kāda laika, manas sajūtas satrauca savāda, mikla, bieza pakšķēšana uz krūtīm, ak šis dzidrais brīnums bija ieķēries bārdā - pilēja man uz krūtīm, kā mazas, brūnas pērlītes vien noripoja zemāk, tuvāk vēderam.
Mēs bijām noguruši, ne jau strādājot, bet tīri no dzīves, un nolēmām, ka ir pienācis laiks, ko savā dzīvē mainīt, izvēle krita uz logiem. Jāatzīst, ka iepriekšējie jau savu laiku ir nokalpojuši, bet pieredzējuši tie bija daudz. Vairākas vienas dzimtas paaudzes dzīvoja tais telpās, kuras tas bija aizsedzis no ārpasaules, bet tajā pašā laikā - vērojis, kā aug, noveco un mainās cilvēki, ar kuriem tik ilgi bija dzīvojis kopā. Šai rītā sēžot pie loga, rokās turot tikko manāma kūpējuma tēju, sapratu, ka esam ne tikai nomainījuši logus, bet arī ainavu aiz tiem. Tik pierastās, koku, lapu, zāles vietā nu ir iestājies asfalts, mūri ķieģeļi, košo krāsu, kustības, cilvēku un dzīvnieku - tumšie pelēcīgie toņi, stindzinoš miers, ēnas un drēgnums, es mīlu šo jauno ainavu!

Current Mood: calm
Current Music: This Mortal Coil - The Jeweller