|
|
|
Marts 9., 2011
 | 21:50
Pirmkārt, sen neko neesmu rakstījusi. Otrkārt, gribas kādu atelpu no bakalaura darba, tāpēc eku šeku stāstiņš kā man gāja ar vērtētāju. Tieši tad, kad vērtētājs pilnā nopietnībā novērtēja auto un svarīgi kaut ko pierakstīja savā lapā, kaimiņu kuce bija atradusi veidu kā iekļūt mūsu sētā un stāvēja uz sniega gubas, un skaļi rēja vērtētājam ausī. Kaimiņi uz lūgumiem aizvākt savu suni nereaģēja. Pēc tam, kad auto bija nofotogrāfēts un visas nepieciešamās ziņas par to iegūtas, vērtētājs, dabīgi, vēlējās atstāt manu pagalmu. Tas viņam neizdevās, jo patraucēja ledus tieši pie mašīnas un viņš visai eleganti nošļuka guļus pie manām kājām. Uz manu jautājumu, vai viss kārtībā, viņš atbildēja:"Tas vismaz ir labāk, nekā, ja sakostu suns!" Noprotu, ka viņam pie manis ļoti patika un viņš labprāt atgrieztos vēl.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |