peersins

mērs.

Tue, 16 Apr 2013 18:36:40 GMT

Cilvēka pacietības, izturības, saņemšanās un koncentrēšanās robežas ir neizsmeļamas.
Tās ir neizzūdošas.
Tās ir bezgalīgas.
Tās ir vienmēr atrodamas.
Tās var jebkurā katrā ikvienā mirklī aizmest vajadzīgos niecīgos centimetrus tālāk un darīt.

Make it happen!

objektīvs ne foto

Tue, 16 Apr 2013 18:21:59 GMT

Pārāk traki uztveram lietas, ziniet.

Kaut kas ir. Ar to domāju arī sagadīšanās, neveiksmes, rutīnu, zaudējumus un tamlīdzīgi.
Un 10 % no mūsu uztveres (tās mirklīgās reakcijas) par to, kas ir, sastāda objektīvs vērtējums un tā vieta realitātē un dzīves plūsmas okeānā.
Un 90 % no mūsu uztveres par to, kas ir, sastāda pilnīgi subjektīvi pārspīlēts emocionāli saasināti uzbudināts uzsprindzināti lieki uzspridzināts redzējums caur vienas milisekundes prizmu.*

Tad ejam pie pirmā, kas ir pa ceļam un liekam tam paķerties. Ja tas spītēsies, ievilksim to milisekundi ilgāk, vai varbūt tas pirmais aizies pie nākamā pirmā. Tā tas vilciņš, kas pasaule, griežas.

Vot atcerieties paklausīties Kādu Bobu Mārliju vai kādu Ludovicio Einaudi, iegrimt un pārdomāt.

*[neko no šī teksta nevar un patiesībā nedrīkst uztvert, kā pamudinājumu palaist lietas pašplūsmā un padoties par savu vietu zem saules. tas būtu citādāks ieraksts]

ilgas

Sun, 03 Feb 2013 20:30:01 GMT

Kad es ieliku roku viņas rokā vai otrādi,
Tad tām katru reizi atskaroties,
Sajūtas pārņem.

Sajūta, ka tās atlaižas uz ilgāku laiku,
Sajūta, ka kaut kas tiek atņemts,
Vai izzūd no paša.

Vēlos, lai tās neatlaižas. Drīzumā un visos nākošajos drīzumos.

Iztaisnoties...

Tue, 22 Jan 2013 20:25:55 GMT

Tas nav
lāsts kā virpulis, kas zīmē kā cirkulis
Stāsts, sauc to par dzīvi
kas blīva un brīva un sākumā sīva
Dīva ne gluži bet
dārga būs vārga, tā ķers Tev pie krāga
Lāga būs
lejas ar citiem un skumīgas dejas
Arī klejas un
saucieni, kaucieni, būs tumšāki braucieni
Bet ne vienmēr
Būs tā kā tas būs

neļaujies
smakt
neļaujies
plakt
atļaujies
zelt
atļaujies
lakt un atļaujies celt

Pieredze rāda..

Mon, 07 Jan 2013 22:01:45 GMT

Cilvēks taču nepamanīs pats, ka kaut kas ne tā.
Citi pateiks vai pamanīs, kad būs par vēlu.

Bet reāli, kamēr ir labi, taču nevajag piespiest sevi "for the greater cause". Tad nu kur rodas egoisms? Tur rodas egoisms?
Cik daudz vajag ieguldīt, bet cik daudz - izbaudīt. Mūžīgais, līdz šim visīsāk noformulētais, pilnskanīgās dzīves Hamletiskais jautājums ar to skeletgalviņu rokā.
A jēga par to domāt?.......

Thu, 22 Nov 2012 20:59:31 GMT

Nogurums.
Dienas turpinās.
Atslēgpunkti.
Laime.

P.S.
Diez vai es atradīšu komfortablākas botas.
Diez vai es sākšu dzīvot veselīgāk.
Nē... Gan jau sākšu, bet vecumā kad par to ir pārāk daudz joki, kuri patiesībā ir ļoti melni un reāli.
Neko darīt. Zobuārstu[higiēnistu] jau arī neapmeklējam vienreiz 6 mēnešos.
Ko Tev vajag ziemassvētkos?
Man vajag budžeta plānošanas skilus. Kaut vai tikai izsekošanas. Tā ir tāda problēma ko noliedzu esam par problēmu, pffff.. DAAaaaaAAA..

Dzīve.

Wed, 03 Oct 2012 16:53:37 GMT

Aizvien straujākos ritmos, dinamiskāk, bet ne plūstošāk.
Vai labi ir tas?

Aizvien retāk sevi pieķeru apzinoties mirkli, vairāk pieķeru darot mirkli. Labi, ka vēl pieķeru. Daudzi vispār necik nekad nepieķer sevi kaut kur esam [ar to domāju stāvokli/emocijas/karjeru/telpu/apskāvienus/otru/citu/sevi]. Tos neapskaužu.

Jā. patiesībā labi ir tas. Bez skrējiena... Nebūtu tādas mazās atpūtas. Un kur nu vēl lielās. Nebūtu augšupejas un lejupslīdes. Tas jau ir tajā dzīvē tas pārbaudījums un dzirkstele: Neiekrist iluzorā augšupejā un Nepadoties dzēlīgā lejupslīdē.

5. ātrums

Wed, 15 Aug 2012 18:03:35 GMT

Visādi joki
spoki
moki
Tu mani
cik ļoti patīc
tik ļoti
satiec
ar visu kas ir.

kas tur bija?
šķindēja elpas
siekalas
dvašas
drastiski pārspīlēts
bija tā uguns
bija un
nav
it kā jau nav
bet sanāk vēl nopūst.

Viss vietās, jel.

sajūtas.

Sat, 11 Aug 2012 16:18:49 GMT

Birds flying high you know how I feel
Sun in the sky you know how I feel
Breeze driftin' on by you know how I feel

It's a new dawn
It's a new day
It's a new life
For me
And

...

I'm awesome. And I fuck dolphins.

Sun, 05 Aug 2012 18:15:29 GMT

Pilnīga nereālija bija laba daba.

Ļoti vēlu ieradāmies, bet tas jau netraucēja ["es tūlīt raudāšu!"].
Pirmā nakts bija baigais nogurums, baigais lietus ["izpeldējies, svaigs lasis!"], baigā tumsa, baigi neko saprast nevarēja, bet tas jau netraucēja.
Otrais rīts iesākās ar nedaudz smagām sajūtām, bet tas jau netraucēja ["sākam ar brokastīm?"].
Otrā diena bija riktīgs karstums, jaunu šmotku atgūšana, kas nokavētas pozitivusā un gandrīz saules dūriens ["varētu te apgulties pie Sus Dungo!"], bet tas jau netraucēja.
Otrā pēcpusdiena bija kailskati: ēdenes dārza cienīgi skati, bet tas jau netraucēja ["viņi tagad vēl sāks ņemties lielā pelmenī! Ha ha ha!"].
Otrais vakars bija laba mūzika un bijušie ["čau mazā... NĒ!"], bet tas galīgi netraucēja.

Pilnīgi laba, respektīvi. Ļoti mīļi bija. Ļoti vērts bija.

Thu, 26 Jul 2012 21:32:45 GMT

sirds dun tik strauji
skatos uz profila bildi
atceros, kā skatījos citādāk

skumjāk

tik noguris pēkšņi esmu
tik laimīgs pēkšņi esmu

Wed, 18 Jul 2012 16:23:40 GMT

Creatures of nightmares raise up and dance with me
Now and forever
I am okaaayyyyyyyyyy..............................

mēles.

Sun, 15 Jul 2012 21:31:26 GMT

domāt.
tad runāt.
bet nevis tā fiksi kaut ko izķert bez konteksta, bez pamatojuma, bez atsaucēm un nepiedomājot.. "spert".
bet nevis tā ilgi marinēt, piedomājot aizvien prātam neaptveramākas, nesaprātīgākas lietas, aizvien krājot un degot un.. "šaut".
bet teikt. vienkārsi pasacīt. vai tad nu izklausās grūti.
es "šāvu" garām. laikam jutos tiesīgs būt mega aizvainots. bet nebiju. un neesmu.
viss esot uztverē. nu ja... interpretācija pēc pieredzes.

un re kā. viss ir uztverē arī subjektīvā aktivitāšu intepretacijā, domājams, pēc iedomām.
katrs uztver personīgi.
un tad katrs dzied savu dziesmu.
TOP 2 svarīgākie spēki katrs savā pusē. dzirdu abas dziesmas.
dzirdu neapmierinājumu vai ka kaut kas slikti, bet nav ne skaidrs kas, ne arī tas, ko darīt.

nav tā, ka būtu baigi viegli izturēt šos pilnīgi nepamatotos, kā angļi teiktu, buļļa sūd*s. neviens jau nezina manas sajūtas un attieksmi un settingu, un ja jautā, tad neieklausoties pārvērš sarunu bērnišķīgā, vulgārā stulbībā.
zinu, ka nebūs nebūs. zinu, ka būs.
da nu viss kārtībā, taču :] vienkāršoti lielā morāle - ir allaž vērts izzināt uztveri.

tik tak.

Sun, 01 Jul 2012 09:58:32 GMT

Kā pulkstenis tikšķ?
Tikai uz priekšu.
Dzīve arī tā iet.
Un Dzīve ir 100x par īsu, lai ķidātos un grieztos pa riņķi*.
Es nemaz to datumu neieliku. Katrs var sameklēt kā būt upurim. Mēs tādi esam pārāk ilgi un bieži. Ja kāds domā, ka man nesāpēja ļoti ilgi 24/7 un ka es nenovedu sevi gandrīz līdz vājprātam, kā arī ka es mierīgi un viegli kā pūciņa, egoisma gaismā staigāju pāri līķiem, tad viņš maldās vissmagāk savā mužā.
Mēģināsim sasniegt maksimumu, nevis sevi apgrūtināt**.
Iesim kā pulkstenis. Tagad.

*[izlasīt 2011. gada 13. janvāra ieraksta dzejoli]
**[atsauce uz 2010 gada 29. decembra ieraksta jautājumiem]

escalate

Sun, 24 Jun 2012 22:04:03 GMT

Tuvojas vētra...
Cerams nāk piedāvājumi, bet nāk arī izvēles. Nedaudz nopietnas.
Pusi ar darba iespējām es jau sad*rsu un sāku lēnām pieņemt faktu par atgriešanos lauvu midzenī.
Bet ar studijām izrādās arī ir jāpieņem zibenīgi lēmumi. Nomirušolīniju ziņā.

Pašlaik ir:
Eiropeizēties LU
Internacionalizēties Ekonomikā LU
Politikārās vadībzinības RSU
Juris un valoda RJU

Un tad tur vēl RTU pie inženierekonomistiem, kuriem interesanti priekšmeti. Esmu pacietīgs, taču gaidīt es nemāku. Ne jau vēl gadu. Dīvaini.
Bet tādēļ jau esam cilvēki.
Katrā ziņā jāmēģina un jācer, kaut ko nenokavēt. Ir papīra piezīmju grāmatiņas, kas pīkst?

tikai skudru nesamin...

Sun, 24 Jun 2012 15:04:29 GMT

Jāņi nebija ar tur mega tradīcijām vai apkaunojošām izklaidēm, taču forši. Trakie līgo remiksi, daudz muļķības un sarunas un ļooti daudz ēdiena [nemaz nerunājot par dzērieniem]. Nu normāls scenārijs, es teiktu. Nedaudz kremt, ka visa pēdējā nauda. Tagad oficiāli sākam apmēram piecpadsmit dienu periodu ar 0 $. Bet tā, ka tiešām.

Atkal klusums un miers.
Un...
Hm...
Baisi klusās 13.5 darba stundas pat vēl nav sākušās.
Tik ļoti bija pierasts socializēties caur jauniem cilvēkiem un veciem un kalniem un ielejām un iestādēm un izstādēm. Ausīs jau džinkst. Tā laikam īslaicīgā vientulība.

Sun, 03 Jun 2012 16:22:27 GMT

Cilvēki ir dažādi.
Katram sava galva un iemesli uz pleciem.
Gan noskaidrosim kas tur bija un kādēļ tā jādara. Bet ja tas ir kādas pilnīgi bezjēdzīgas atriebības, nepatīkamu sajūtu sūtīšanas vai citu plānprātības līmeņa iemeslu nolūkos, nu tad... man nav ko teikt. kā tikai nopūsties.

par kontekstiem.

Sun, 27 May 2012 21:22:23 GMT

dzīvojam jokojam
visur tie spokojās
vērpšanas ratiņi

vērpjam un raudam
tik nedaudz mēs baudām
šīs apziņas spīles

tikai savējā
dzīve ne malējā
visur ko ievērpt

ar ko un par ko
tas kļūst aizvien blāvāk
bet kļūst arī stāvāks
un turpinām tālāk

zinu gan jā
ka allaž var tā
izkraut to somu

normālu miegu
bez ledus un sniega
parastu liegu
bez naida tik lieka

dažkārt ir...

Sun, 27 May 2012 20:17:04 GMT

eeeuuupphhooorriiaaaaaaaa.

huh.
un man pirmo reizi galvā skan jebkas attāli saistīts ar jebko no Eirovīzijas.

Sun, 20 May 2012 18:36:41 GMT

Cilvēki nedzird.
Nu reāli... neviens nedzird.
Dažkārt varbūt klausās. Biežāk gan izliekas, ka klausās.

Bet ne tur ir vaina. Un ne visi ir vienādi. Ir izņēmumi.
Daudzi runā viens otram garām izmantojot pilnīgi atšķirīgus referenču ierāmējumus.
Visi no tiem ar saviem lieliem stāstiem, izdomātiem vai patiesiem, gudrībām un pagātnēm un pieredzēm un ambīcijām. Ar vientulību, skumjām un niknumu. Katrs ar savu. Kā gan var argumentēt vai pārliecināt par cita jebko no dzīves? Tās ir pilnīgas muļķības. To nevar.

Ir jāsaglabā skaistums nevis jāpielāgojas ļaunajam tā tirpas sajūtot uz ķermeņa. To ir, protams, paveikt grūtāk.

Reģenerācijas process...

Wed, 16 May 2012 15:11:27 GMT

...vēl joprojām ielādējās.

vēl joprojām visapkārt daudz bāc! viss kaut kas tāds!
bet es zinu, ka bez šāda skrējiena es ļoti ātri būtu iztukšītis.

šoreiz dienas sapnis:
esmu ar omi un viņas neskaitāmajām māsām dzīvoklī. dzīvoklis acīmredzami salikts no dažādiem, dzīvē esošu dzīvokļu elementiem. sienas no omes, platība no vienas bērnības draudzenes dzīvokļa, dīvāns no mājām, nokrāsas kā no instagram foto, smaržas no citas nezināmas vietas.
sēžam, ēdam kotletes, smejamies par vecumu, kad pamanam par izstieptu plaukstu lielāku skorpionu. indīgi sarkanu skorpionu. nē, drīzāk oranžīgu kā izvārīts vēzis. māsas un ome sāk ņirgt "ak tad tas vēl te..." un tādā garā [atsauce uz kādu Ojāru]. viņš rāpo apjucis apkārt un uzrāpjas uz dīvāna, kurā sēžu.
Es viņu sāku filmēt ar savu telefonu, kas patiešām ir mans telefons ar tādām pašām funkcijām un izvēlni. sekoju viņam pa dīvānu, kā operators. taču iekšēji ir labi jūtams satrauktums.
Viņš uzrāpjas uz kafijas galdiņa ar lielu lampu istabas stūrī, pie kura stāv mana māte. sekoju tam ar telefonu un *blackouts* šķiet, ka viņš ir uz manis. apkārtējie sāk tukli un truli dejot dančus pie šlāgeriem. es arī izliekos, ka kratos un dejoju, lai gan visu laiku zinu, ka viņš kaut kur ir uz manis.
Mana māte pienāk pie manis un saka "nu ko tu te āksties, taču nokrati to monstru". sāk viņu meklēt uz biksēm, taču viņš rāpjas aizvien augstāk. es zinu, ka viņš ir jau uz vidukļa.
gribās saukt vēl kādu palīgā, taču visi dejo un priecājas apkārt un absolūti neinteresējas.
sirds sitas aizvien straujāk un ātrāk. nedaudz grūti elpot.
jūtu jau daļēji viņa asās, glumās kājiņas uz kakla.
mamma vienkārši atkāpjas.
viss. tas lielais oranžais zirnekļveidīgais ir uz mana kakla.
pilnīgi bezpalīdzīga sajūta, it kā nebūtu roku.
viņš tūlīt tūlīt tūlīt.

sapnis beidzas.

Wed, 09 May 2012 13:06:51 GMT

Mīļā dzīve.
Kad es pateicu:

"bring it."

es nedomāju, ka Tu to uztversi tik nopietni.
bet nu labi labi.
lai jau nopietnas veselības problēmas, nopietnas pacietības pārbaudes skolā, laika limiti, totāls bankrots LAI VISS viss sagāžas reizē. lai jau. Tu mani nepārliecināsi. ir arī skaisti mirkļi. es pabūšu te ārkārtīgi nikns un tad vairs nebūšu.

vai patiesi visu sarežgīt

Sat, 05 May 2012 14:33:39 GMT

[Mīļā dzīve, es Tev teikšu tikai vienu]:

Bring it!

I'll be your number one with a bullet.

Sat, 28 Apr 2012 15:22:20 GMT

Aa.
nē.
atceļam.
dzīve ir skaista. ka es saku :)
kā saka: ne jau attieksme, bet uztvere...

atpūta.

Fri, 27 Apr 2012 16:32:10 GMT

he he.
dienas tagad ir, kā filmas ar Frediju.
"Lūdzu, tikai neļaujiet man aizmigt. Lūdzu Lūdzu... tikai neļaujiet aizmigt."
jo kad aizeju pagulēt diendusu [un man tas ir dažkārt neizbēgami] tas pārvēršas par spilgtu ceļojumu cauri nebeidzamām ciešanām, pakļaušanai, piekaušanai, kroplībai, ieslodzījumam, meliem, vientulībai, naidam, skumjām, paranojai, nāvei, dusmām, atkarībai, ellei, haosam.
ar visām sajūtām. ar pastiprinātām sajūtām. vēl labākām.
ik reizi ir kaut kas cits. cits scenārijs. cita "kamera".

nē. es pavisam noteikti esmu pelnījis šādu ekstru savā ikdienā. nešaubos ne mirkli.
katrā ziņā..... nav garlaicīgi.