Ir baigi.
Ir dziļas morālās vērtības, kuras mēs iemācāmies no vecākiem, no pseidointelektuāliem un reliģiskiem tekstiem un no citām kultūrām un gudrībām un tradīcijām un filozofiem.
Bet kam ir morāle? Morāle tiešām satur kopā pasauli, lai cilvēki neaizietu sviestā un nesāktos haoss un tad katrs darītu ko vēlās? Vai morāli ir izgudrojuši vājākie cilvēki, lai apstādinātu pārākos no viņu sapņu piepildīšanas, jo viņi kaut ko vairāk ir spējīgi izdarīt?
Es nezinu.
Es zinu, ka dzīšanās pēc materiālām vērtībām šķiet nemorāla. Dažubrīd smieklīga, jo tas norāda... Bet, pag... Uz ko tas norāda?
Manās acīs tas norāda uz viedumu, nevis egoismu vai nemorālu rīcību. Ja manā pasaulē, manā kulturā Tu pierādi pārākumu ar lietām, tad tā ir. Tā vienkārši ir un tas ir tikpat vareni cik skumji. Es varu cīnīties pretim, bet es varu arī tam sekot. Es būšu aita, kas seko ganāmpulkam. Bet vai tiešām? Es taču būšu bagāta aita ar varu. Es varēšu nodrošināt savam bērnam to vērtīgo iPhone vai kādu citu ierīci ar ko palielīties, jo tas taču dara laimīgu un iedrošina pašpārliecību. Un es varu sludināt cik vēlos garīgumu vai morāli vai absolūto labsirdību un uzupurēšanos, taču mans bērns klausīsies savos sabojātajos klasesbiedros vairāk un viņš būs nelaimīgs, ka nav tik kruts cik pārējie, jo viņam nav tās lietas. Bet tad es izaudzināšu briesmoni. Tad es tikai palīdzēšu mantkārībai un materiālo vērtību bumbiņai ripot ātrāk. Tad es noslēgšos no apkārtējiem. Tad viss būs tikai man man man. Ziniet, kā cilvēki novērtē, ja ir kāds, kas tomēr apciemo, kad, piemēram, esi slimīcā? Par skaudību es nevēlos runāt. Par skaudību vajadzētu pakārt uz vietas. Mums ir jāiemācās priecāties. Dažkārt tiešām vēlos redzēt, kā viss sadeg, bet dažkārt arī visus pūkaini apmīļot. Es nesaprotu. Un ir labi būt labam? Kas ir labs būt labam?!! Ja Tev ir tā labi, tad ļoti labi. Ja viņam ir tā labi, tad ļoti labi. Es ļoti ilgi jau gribu kaut ko, cituprāt, briesmīgu izdarīt. Ja es to izdarīšu, visi uzzinās. Visi uzreiz nāks klāt un izliksies cik viņi ir gudrāki. Visiem vienmēr ir taisnība. Bet ziniet, ka NEVIENS nav cita ādā. Ka neviens neredz caur cita acīm.
Ko es nupat pateicu ir absolūtas blēņas un universāla miskaste, to visi zina. Bet ir labi taču izlikt grabažas.
Ir dziļas morālās vērtības, kuras mēs iemācāmies no vecākiem, no pseidointelektuāliem un reliģiskiem tekstiem un no citām kultūrām un gudrībām un tradīcijām un filozofiem.
Bet kam ir morāle? Morāle tiešām satur kopā pasauli, lai cilvēki neaizietu sviestā un nesāktos haoss un tad katrs darītu ko vēlās? Vai morāli ir izgudrojuši vājākie cilvēki, lai apstādinātu pārākos no viņu sapņu piepildīšanas, jo viņi kaut ko vairāk ir spējīgi izdarīt?
Es nezinu.
Es zinu, ka dzīšanās pēc materiālām vērtībām šķiet nemorāla. Dažubrīd smieklīga, jo tas norāda... Bet, pag... Uz ko tas norāda?
Manās acīs tas norāda uz viedumu, nevis egoismu vai nemorālu rīcību. Ja manā pasaulē, manā kulturā Tu pierādi pārākumu ar lietām, tad tā ir. Tā vienkārši ir un tas ir tikpat vareni cik skumji. Es varu cīnīties pretim, bet es varu arī tam sekot. Es būšu aita, kas seko ganāmpulkam. Bet vai tiešām? Es taču būšu bagāta aita ar varu. Es varēšu nodrošināt savam bērnam to vērtīgo iPhone vai kādu citu ierīci ar ko palielīties, jo tas taču dara laimīgu un iedrošina pašpārliecību. Un es varu sludināt cik vēlos garīgumu vai morāli vai absolūto labsirdību un uzupurēšanos, taču mans bērns klausīsies savos sabojātajos klasesbiedros vairāk un viņš būs nelaimīgs, ka nav tik kruts cik pārējie, jo viņam nav tās lietas. Bet tad es izaudzināšu briesmoni. Tad es tikai palīdzēšu mantkārībai un materiālo vērtību bumbiņai ripot ātrāk. Tad es noslēgšos no apkārtējiem. Tad viss būs tikai man man man. Ziniet, kā cilvēki novērtē, ja ir kāds, kas tomēr apciemo, kad, piemēram, esi slimīcā? Par skaudību es nevēlos runāt. Par skaudību vajadzētu pakārt uz vietas. Mums ir jāiemācās priecāties. Dažkārt tiešām vēlos redzēt, kā viss sadeg, bet dažkārt arī visus pūkaini apmīļot. Es nesaprotu. Un ir labi būt labam? Kas ir labs būt labam?!! Ja Tev ir tā labi, tad ļoti labi. Ja viņam ir tā labi, tad ļoti labi. Es ļoti ilgi jau gribu kaut ko, cituprāt, briesmīgu izdarīt. Ja es to izdarīšu, visi uzzinās. Visi uzreiz nāks klāt un izliksies cik viņi ir gudrāki. Visiem vienmēr ir taisnība. Bet ziniet, ka NEVIENS nav cita ādā. Ka neviens neredz caur cita acīm.
Ko es nupat pateicu ir absolūtas blēņas un universāla miskaste, to visi zina. Bet ir labi taču izlikt grabažas.
saki