esmu tikai Tava. Tu to nezini,bet varbūt nojaut..negribētos,ka uzzini,lai arī cik dīvaini tas nebūtu. es zinu,ka Tu esi visas manas dzīves mīlestība,bet es nebūšu ar Tevi,jo Tu nebūtu laimīga,vismaz ne šajā miestā..man gribētos,lai Tu staro no laimes,tāpēc vienmēr teicu-Tev vajag kādu atrast,kā dēļ..Tu skriesi pāri jūrai,pār kalniem. es sevi zemu vērtēju? varbūt,bet sev tikai laimi vēlēt būtu egoistiski un nepareizi,jo vienreiz jau tas notika. Tu drošvien vīlies vai arī gribēji ko jaunu,nebijušu savā dzīvē...tas arī notika. taču es nedrīkstu Tevi tā nomocīt,saulīt. Tu man ļauj Tevi tā saukt,bet zinu,ka reāli tas ir tikai draugu būšanas pēc. kaut tāpēc vien,kaut mirkļu dēļ,ko pavadu Tavā sabiedrībā,tas jau ir daudz...un tagad Tu klusē,kaut vakar vēl runājies...zinu-Tevi vajag likt mierā un es centīšos neuzmākties ar savām vēlmēm,līdz Tu pati nevēlēsies pretim nākt.