kad es biju maziņa..

kad es biju maza,man patika rāpties kokos un tur galotnē,kā jau pēkacim pienākas,grauzt jaunos ābolus.tie bija skābi reizēm,bet labi. šo sajūtu nevar aizmirst. :) tad es atceros māsiņu Maigu...kāda gan viņa ir tagad?un kāda ir tā meitene,kurai bij tiko izspraukušies krūtsgaliņi kā tādi asni?ko viņas dara šajā,brīžam, nežēlīgajā pasaulē? tas bija Baltezerā..tur es nomācījos gadu vai pusgadu.. man gāja slikti,jo sāpēja rokas..tās bija drausmīgi sakasītas,ka gribējās nozāģēt...bija kā agonijā sāpīgi..man kkas uz nervu pamata sākās tad,trešajā klasē un es ārstējos tur-sanatorijā..laikam tas dēļ tā,ka mamma izšķīrās ar patēvu pirmo(varētu droši saukt par tēti,bet viņš vairs nav manā dzīvē parādījies)jā,man gribētos satikt,tā pa savam kko parunāties,bet no otras puses -viņam jau ir ģimene sava.nezinu kā to uztvertu.
vienreiz aizbraucu uz Baltezeru un apskatījos...tagad tur atrodās liels spa hotelis. jā,gaiss tur ir apbrīnojami labs. atceros to laiku kad mammīte brauca pakaļ,man vienmēr bija slikti autobusā un es izdomāju,ka tas no tā sliktā gaisa Rīgā...tā jau ir-krasi atšķirās.
vēl man atmiņā slimnīca,kurā mani noturēja kkur mēnesi vai..man bija asinssaindēšanās un tā kā biju maza,tad piesēja pie gultas pēc operācijas un es nedrīkstēju staigāt ..ome stāstīja un stāstīja,ka tas tā bija nepieciešams un ,ka tādi laiki bij-tuviniekus nelaida pie slimnieka..un tā nu man tas palicis par iekšējo traumu.es izcietu sāpes fiziskas,garīgas un sarūgtinājumu...man ļoti sāpēja,ka nebija blakus neviena. kopš tā laika uzskatu,ka slimnīcas ir viena ellīga padarīšana. kopš bērnības biju izjutusi "cietuma efektu"(kad Tevi iesloga četrās sienās un neļauj iziet)ja man gadās saskarties ar ko līdzīgu savā dzīvē,tad es to drausmīgi slikti uztveru,man atirst rētas vaļā un es dusmojos...tad pēdējā laikā arī bija sajūta,ka mana mamma mani grib aizmirst tur,jo kad nokļuvu pirmoreiz slimnīcā,viņa izmeta manus plakātus ar gothic simboliku ..laikam domāja,ka tā atbrīvos mani no tā stila vai kā līdzīgi..nē,es pati vienu dienu sapratu,ka tam visam nav jēgas. toties tagad es taisu bildes ar šo simboliku un palīdzēšu paziņai ar bērna saģērbšanu tajā stilā. redz,tomēr tam kkāda jēga bija?! he he
...drošvien turpinājums būs...,bet ne tagad :)

Mūzika Филипп Киркоров _sneg