iebīdījos ar tabletēm..tagad glūnu uz monitoru...kas tur liels-man bija slikta dūša...a man ir gan kaut kas-es jutos briesmīgi un kurš gan grib piedzīvot pēc kārtas trīs reizes rīstīšanos un galvas reiboņus...tas viss ir tik nopietni jāuztver,ka pilnīgi sirdī grauž.uzrodās bailes.es negribu,bet tās ir.dziļi sevī noslēpos,lai citi neredz manu izmisumu..gribējās,lai pažēlo,atļāvos izstāstīt mammai,bet viņa aizņemta ar domām par veikalu...ko darīt,palieku gandrīz viena ar savām domām un tomēr Liene mani sazvana un mēs pusstundas laikā atgūstam abas,man tā domāt,savu pašpārliecinātību :)
tā viņa ar līdzīgi teica.