lasu grāmatu "meklējot sevi"...tas ir dokumentāls stāsts par kādu psihiski slimu sievieti,par viņas cīņu ar slimību.kad pirmoreiz atšķīru lapuses,tad brīžam raudāju...atgādināja manu cīņu...tiek aprakstīta iekšējā disbalanse un sajūtas.

ir kautkāds miers,kad mana mamma iet ārā ar kaimiņieni uz veikalu...es jūtos droša par viņas labklājību.es nesaprotu savas bailes,betļoti jau gribētu...būs jāpakonsultējās ar psihiatru.pamazām ,lietojot zāles ,konstatēju,ka bailes un nemiers tiešām pazūd un tad es varu viena iziet ārā,ja tikai ir kur iet.man vajag nodarbināt sevi,bet es baidos,ka nespēšu izpildīt uzdevumu...esmu trusis kā Jumeja teica :)