un es padomāju-jā,tiešām un kāpēc gan neatlaist vaļīgāk grožus un neļauties dzīvei,lai arī cik tas būtu neiespējami realizēt.mācos no Tevis ,draugs kā dzīvot dzīvi tālāk,kad tik ļott sāpīgi būt atraidītai un tomēr atraidīt pašai jeb nerakstīt vairs pat draudzīgu vēstuli tai,kura ieņēmusi pozīciju "aizņemtā"ar savu dzīvi.ir jādzīvo tālāk ar citu cerību.ar cerību satikt citus cilvēkus,kas novērtēs vai pieņems savā ligzdiņā. :)